Marts 3., 2005

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
14:56
beidzot nonācu pie secinājuma par "labiem" un "ļauniem" cilvēkiem. un konstatēju, ka jautājums jau pamatos ir uzdots nepareizi.
lielākā daļa cilvēku (mani ieskaitot) nav ne "labi", ne "ļauni". viņi ir nejauši. viņu rīcību kontrolē mirkļa impulsi, garastāvoklis, izdevīgums, zemapziņa un attieksme pret kādu konkrētu cilvēku. pie tam, ja attieksme pret kādu cilvēku ir negatīva, tad faktiski nav iespējama "laba" rīcība, jo, izturoties "labi", tu liekuļo (un tas agri vai vēlu tiks pamanīts un nosodīts, un, pat ja netiks pamanīts, tad tas nemaina būtību), izturoties "slikti", tu esi patiess, bet "ļauns". ir jūtas, kas mums liek lielākoties izturēties labi (bet, kā visiem zināms, pat vislabākās jūtas mēdz izraisīt ļoti spēcīgas negatīvas emocijas - un tas atkal noved pie sākumpunkta, kur "laba" izturēšanās nav iespējama).
Cilvēks, kurš būtu nevis "nejaušs", bet patiesi "labs vai ļauns", būtu principiāls. Viņam būtu ļoti skaidrs un nesagraujams izturēšanās modelis, kas strādātu neatkarīgi no tā, kāda ir tābrīža attieksme, emocionalitāte vai jūtas. Tas būtu cilvēks, kura rīcību nekādā veidā nenoteiktu viņa emociju un jūtu pasaule - viņš izturētos pret katru cilvēku tā, kā tajā brīdī atbilst viņa principiem, neatkarīgi no tā, vai tas ir viņa mīļotais cilvēks vai sīvākais pretinieks. T.i., ja šis cilvēks nonāktu pie secinājuma, ka visi bērni, kas piedzimst ar fiziskiem defektiem, būtu nogalināmi, tad viņš nogalinātu arī savu bērnu, ja tas būtu defektīvs. (Un nogalinātu arī tad, ja būtu "viņa", nevis "viņš".)
No sabiedrības viedokļa (nevis principiālā skatījuma, bet emocionālā) šis cilvēks būtu "ļauns", "cietsirdīgs" un "bezjūtīgs" neatkarīgi no tā, vai viņš rīkotos, naida vai mīlestības vadīts. No sava paša viedokļa šis cilvēks būtu spēcīgs. Un faktiski lielākā daļa cilvēku, kas tiecas būt "garīgi stipri", tiecas tieši uz šo modeli. Ir arī otrs variants - cilvēki, kas tiecas sasniegt spēku caur garīgu izdzīvošanu, kaut kā būtiska (ticības vai mīlestības, piemēram) saglabāšanu arī pilnīgi nepanesamās situācijās, bet šo cilvēku spēks gandrīz nav pamanāms un no malas viņi šķiet sasodīti vāji, tāds "lepnā nabaga" modelis (kas, visdrīzāk, ir raksturīgs man).
Bet tos, kas rīkojas nejauši un neprincipiāli, tos, kas ir patiesi vāji, nespējot būt ne līdz galam "labi", ne principiāli "ļauni", mēs tiecamies uzskatīt par "labiem" (ja vien neuzskatām cilvēkus par ļauniem pēc dabas vai arī šie cilvēki nav mums personiski nodarījuši pāri tik ļoti, ka nespējam viņiem to piedot). Vājums un labestība saplūst vienā jēdzienā. Tāpat kā spēks un ļaunums. Tāpēc es jūtos nepamatoti pagodināta, ja kāds uzskata, ka esmu bijusi "ļauna", jo neesmu jau, neesmu, es esmu tikai nejauša. Tāpēc atzinums, ka cilvēks ir labs, nenozīmē neko.

(Kāda apburoša gandarījuma sajūta, pāris stundas mokoties un beidzot nonākot līdz secinājumiem, kas jau pirms laba laiciņa lasīti kaut kur citur ;))
Mūzika: Pink Floyd - Another Brick In The Wall

(6 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:

From:[info]makmerfijs
Date:3. Marts 2005 - 15:01
(Link)
Nu es laikam tad buushu pie tiem neprincipiaalajiem skaitaams
[User Picture]
From:[info]barvins
Date:3. Marts 2005 - 15:45
(Link)
Tas toč, lielākā daļa cilvēku ir nejauši.
Bet, interesanti - es vienmēr esmu uzskatījis, ka principialitāte ir vājuma pazīme. Nu kā lai savādāk kā par vāju nosauc cilvēku, kas padevīgi seko saviem principiem nespējot mainīt savu viedokli, nespējot mācīties un uzlaboties un pielāgoties, nespējot mainīt sevi vai saskatīt lietas, kas ir ārpus principiem. Šauri, smacīgi un melnbalti. Man šķiet, ka spēks ir spējā mainīt principus.
[User Picture]
From:[info]honeybee
Date:3. Marts 2005 - 15:59
(Link)
nu, normālā principu sistēmā jau ir ietverta arī iespēja "apgreidoties". cilvēkam tak piemīt spēja saprast, ka situācija mainās un viņš pats arī. teiksim, viens no šiem principiem varētu būt "rīkoties atbilstoši tam, kas es esmu tagad, nevis tam, kāds es biju vakar".
[User Picture]
From:[info]zum
Date:3. Marts 2005 - 16:26
(Link)
Bija viens labs teiciens: "Es jau neesmu muļķis, lai nemainītu savus uzskatus."
[User Picture]
From:[info]barvins
Date:3. Marts 2005 - 16:51
(Link)
Nu jā, protams, bet ja upgreids notiek sistēmas robežās (kā piemēram nonest Windows98 un uzlikt WindowsXP), tad jēga gandrīz nekāda. Tas nav tas pats, kas paralēli uzlikt Linux, reizēm paniekoties ar Mac un brīvdienās pašķaidīt virtuālās smadzenes ar Playstation.
[User Picture]
From:[info]barvins
Date:3. Marts 2005 - 16:56
(Link)
Bet vispār jau tas pavelk uz: vienīgais princips - nav nekādu principu.
honeybee -

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi


> Go to Top
Sviesta Ciba