no vienas puses tas pat ir labi. ar mani ir līdzīgi, bet tas nav ilglaicīgi. vienā jaukā brīdi atverās kaut kas un gribās bezmaz vai raudāt, ka esi tāds monstrs. bet ja skatās reālistiski, tad kāda starpība. atliek paraudzīties uz pasauli, loai saprastu,ka tasnav sliktākais,kas var notikt ar cilvēku. un tie 3-4 cilvēki ;par kuriem uztraucies, jau ir daudz! Tu nēesi egoists, bet mazohists. cik nopratu, pat ne mazohists, ja reioz ir pilnīgi vienalga. pohujiste! :D tāda izvēle, reizem, ir labākā. jebkurā gadījumā es jūtu, ka tas tev pāries, tas ir tikai īslaicīg (ilglaicīgs) dzīves posms. visu laiku nevar tā būt, būs labak. sliktāk, bet būs savādāk. vecumdienās atcerēsies jaunību un sapratīsi, ka esi izbaudījusi visu ko vien varēji, bet neizbaudīji to, ko gribēji, asaru jūra un nožēla, ka jāmirst.
aukstums iclvēkā ir patiess, ja tas tiešām ir īsts aukstums, saldē citus, bet ar Tevi taču ta nav. man arī ir,būtībā, vienalga, ka aizgāja bojā daudzi cilvēki tais dabas katastrofā, bet ko tur padarīsi, neko. ir jau žel to cilveku, kuri pazaudēja savus tuviniekus. bet ko mēs tur varam līdzēt? tas pats var notikt arī ar mums rīt, parīt, aizparīt.
laikam man ir līdzīgi ieņemta dzīves poza. emsu, nēemsu, mīlu, nīstu, un reizēm viss vienalga.

(Reply to this) (Thread)

nu, to, ka es neizdzīvoju visu, es reizēm nožēloju arī tagad. lai arī no otras puses - izdzīvot "visu" pārāk bieži nozīmē "izdzīvot to, ko izdzīvot ir visvienkāršāk, to, kas ir viskārdinošākais", "darīt visu, ko vien ir iespējams darīt" - lai arī reizēm daudz dziļāk ir NEdarīt, NEizdzīvot, tvert tās smalkākās emocijas, kas rodas, kad it kā nekas nenotiek.
jā, varbūt tieši tā arī ir - tad, kad ezers ir mierīgs un viļņi tikko jaušami, tad var sajust zemūdens straumes, kuras tu nekad nesajutīsi vētrā, un šīs zemūdens straumes ir... nujā, dziļākas. :)
bet vispār tu laikam esi ļoti labi sapratis, ko es gribēju pateikt. ja nu vienīgi par to mazohismu - nez, man jau liekas, ka nev tik traki (vai arī es vnk esmu pieradusi pie konstantām sāpēm? bet, ja esmu tā pieradusi, ka praktiski vairs nejūtu, vai tās var saukt par sāpēm?), vienkārši pēdējā laikā tad, kad es esmu priecīga un laimīga, es neskrienu ierakstīt šeit kādu laimīgu wiiiii! vai ko tamlīdzīgu.

(Reply to this) (Parent)