pazīstami. man žēl. patiesi žēl,
ka Tev tā - ne labi, ne slikti.
vēl ļaunāk tas ir tādēļ, ka zini, kas ir auksts un kas silts.
ja nezini vienu galējību, tad vēl ir glābiņš.
vēl nesen par to runājām, Tu teici, kad teicu ko līdzīgu "labi, ka man tā nav"...
un es cerēj°u, ka tev arī nebūs...tā.
es varu piedāvāt tikai blūzu:) jo ne vīriešus, ne alkoholu (HAHA) vairs nevajag :)

(Reply to this) (Thread)

khm. nu labi, saņemšu tavu meilzi, atbildēšu precīzāk, nekā atbildētu komentos :) bet nē, nav tik traki, kā tev liekas, t.i., vienaldzība ir ārēja, ne iekšēja un diez vai to varētu nosaukt par emocionālu vēsumu. katrā ziņā ne pret tiem 3-4 cilvēkiem ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

rakstīšu meilu, tik tad, ja es ir starp 3vai 4 :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

raksti, raksti :) tu jau esi piedzīvojusi, ka tavi teksti var manī izraisīt pat neadekvāti spēcīgu emocionālu reakciju ;)

(Reply to this) (Parent)

Incanti, man ir tieši tāpat. Tāda sajūta, ka dzīve ir zaudējusi savu asumu. Vajag kaut ko tiešām pamatīgu, lai "aizkustinātos" (ja tā var teikt). Hmm, moš jāpamēģina lēkt ar izpletni;)

(Reply to this) (Thread)

nē, lekšana ar izpletni mani patiešām īpaši neaizkustinātu. bet pati ideja ir apdomājama; kad man apniks šis miers, tad es allaž varu ieskriet ar pieri sienā, zinu vienu tādu sienu, kas ir ļoti piemērota ieskriešanai ;) un ne jau fiziskā plāksnē, protams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ķer meilu+ kušs man jau zvanīja, viss atklājies, ka dokumentu nav...

(Reply to this) (Parent)

dumiķe

(Reply to this) (Thread)

piekriitu.

(Reply to this) (Parent)

ja tu gribēji zināt, vai tu esi no tiem cilvēkiem, kuru rīcība un teksti spēj manī izraisīt emocionālu reakciju, tad jā, man ir patiešām žēl, ka cilvēks, kuru es uzskatu/-īju par savu draugu, iedomājas, ka var atļauties mani apmētāt ar kategoriskiem spriedumiem, nekādā veidā tos nepamatojot (da i diez vai tu arī to spētu pamatot, jo diez vai esi sapratis/papūlējies saprast, ko es gribēju teikt).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu kāda velna pēc tev viss ir jāuztver tik kategoriski?
ai, nav man vēlmes šodien par tādām lietām diskutēt

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ok, ja tu negribi diskutēt, tad labāk vispār nesāc. uztver to kā manu jaunā gada (vai dzimšanas dienas apņemšanos): nepieļaut, ka mani draugi var vienkārši uzbraukt, nepaskaidrot, par ko ir uzbraukuši un uzskatīt to par pašsaprotamu rīcību. tu esi viens no retajiem cilvēkiem, kuru viedoklis man ir patiesi svarīgs, un, manuprāt, tas uzliek tev zināmu atbildību.

/ ja šī būtu pirmā reize, kad tu tā runā, tad es nesatrauktos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

labāk apņemies visu, ko tev saka, neuztvert kā uzbraukumu, vērtīgāk būs
jo neviens no maniem tekstiem (varbūt ar 1% izņēmumu) nav bijis domāts kā uzbrauciens

un labāk atsūti man savu konta nr. beidzot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

esmu stulbākais no stulbākajiem
pārskaitījums, ja vien pareizi atceros tavu pers.k., aizgāja

(Reply to this) (Parent)

Hmm, ka tik nebuusi kaadu apskaidriibu sasniegusi.

(Reply to this)

no vienas puses tas pat ir labi. ar mani ir līdzīgi, bet tas nav ilglaicīgi. vienā jaukā brīdi atverās kaut kas un gribās bezmaz vai raudāt, ka esi tāds monstrs. bet ja skatās reālistiski, tad kāda starpība. atliek paraudzīties uz pasauli, loai saprastu,ka tasnav sliktākais,kas var notikt ar cilvēku. un tie 3-4 cilvēki ;par kuriem uztraucies, jau ir daudz! Tu nēesi egoists, bet mazohists. cik nopratu, pat ne mazohists, ja reioz ir pilnīgi vienalga. pohujiste! :D tāda izvēle, reizem, ir labākā. jebkurā gadījumā es jūtu, ka tas tev pāries, tas ir tikai īslaicīg (ilglaicīgs) dzīves posms. visu laiku nevar tā būt, būs labak. sliktāk, bet būs savādāk. vecumdienās atcerēsies jaunību un sapratīsi, ka esi izbaudījusi visu ko vien varēji, bet neizbaudīji to, ko gribēji, asaru jūra un nožēla, ka jāmirst.
aukstums iclvēkā ir patiess, ja tas tiešām ir īsts aukstums, saldē citus, bet ar Tevi taču ta nav. man arī ir,būtībā, vienalga, ka aizgāja bojā daudzi cilvēki tais dabas katastrofā, bet ko tur padarīsi, neko. ir jau žel to cilveku, kuri pazaudēja savus tuviniekus. bet ko mēs tur varam līdzēt? tas pats var notikt arī ar mums rīt, parīt, aizparīt.
laikam man ir līdzīgi ieņemta dzīves poza. emsu, nēemsu, mīlu, nīstu, un reizēm viss vienalga.

(Reply to this) (Thread)

nu, to, ka es neizdzīvoju visu, es reizēm nožēloju arī tagad. lai arī no otras puses - izdzīvot "visu" pārāk bieži nozīmē "izdzīvot to, ko izdzīvot ir visvienkāršāk, to, kas ir viskārdinošākais", "darīt visu, ko vien ir iespējams darīt" - lai arī reizēm daudz dziļāk ir NEdarīt, NEizdzīvot, tvert tās smalkākās emocijas, kas rodas, kad it kā nekas nenotiek.
jā, varbūt tieši tā arī ir - tad, kad ezers ir mierīgs un viļņi tikko jaušami, tad var sajust zemūdens straumes, kuras tu nekad nesajutīsi vētrā, un šīs zemūdens straumes ir... nujā, dziļākas. :)
bet vispār tu laikam esi ļoti labi sapratis, ko es gribēju pateikt. ja nu vienīgi par to mazohismu - nez, man jau liekas, ka nev tik traki (vai arī es vnk esmu pieradusi pie konstantām sāpēm? bet, ja esmu tā pieradusi, ka praktiski vairs nejūtu, vai tās var saukt par sāpēm?), vienkārši pēdējā laikā tad, kad es esmu priecīga un laimīga, es neskrienu ierakstīt šeit kādu laimīgu wiiiii! vai ko tamlīdzīgu.

(Reply to this) (Parent)