ei, tas nu gan i bullshits. protams, mākslā ir faktoloģiskā daļa: attiecīgā laikaposma raksturojums, politiskā situācija, mākslinieka biogrāfija un tās saistība ar mākslu, reliģiskie vai mitoloģiskie priekšstati utt.; uz konkrēto darbu attiecināmā - žanri, tehnika, kompozīcija, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļi (tip krāsas, pantmērs, materiāls, taktsmērs un tamlīdzīgi).
attiecīgi cilvēks var runāt par mākslas darbu teorētiski & faktoloģiski, neapskatot šī darba kvalitāti, neizsakot nekādu vērtējumu (teiksim, atrast Raiņa dzejolī pantmēru, atskaņas un epitetus), vērtējuma izteikšana jau ir nākamais līmenis, kuru var pamatot arī ar šo teorētisko daļu (piemēram, Virzas "Baiga vasara" ir labs dzejolis arī tāpēc, ka tajā ir eleganti un neuzbāzīgi ieturēta soneta forma).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, bet tas jau arī ir tas, kas tev nepatīk, spriežot pēc ieraksta ;) Tb, tas, ka mākslas darba vērtējums tiek aizstāts ar laikposma, tehnikas un kompozīcijas raksturojumu.

Bet, paņemot "tīros gadījumus", bez māksliniekiem, kas grib tikai pārdot savus darbus, bez vēsturniekiem, kas pilda propagandas pasūtījumu, utt - kāds ir mākslas darba mērķis? Imho vai nu izpaust sevi, vai izraisīt kaut kādas emocijas tajā, kas šo mākslas darbu redzēs. Kāds ir vēsturiska pētījuma mērķis? Paplašināt zināšanas par kādu notikumu...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es ne par ko neteicu, ka man nepatīk :) es vienkārši aprakstīju iespējamos iemeslus, kāpēc cilvēks kļūst par intelektuāli. un piedevām vēl atzinīgi to novērtēju, jo labāk intelektuāls viedoklis nekā nekāds.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

A mok labāk nekāds savs viedoklis nekā nekāds svešs viedoklis? ;)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

doch.
es tak tur kaut kur beigās ņurdēju, ka pozitīva risinājuma gadījumā intelektuālis nonāk pie sava viedokļa. aplinkus, bet tomēr nonāk.

(Reply to this) (Parent)