"Absolūtā mīlestība" un tā pretējā īstenībā ir viena un tā pati:) Jo nekas nav tik trausls kā absolūtā mīlestība...

(Reply to this) (Thread)

nu, praksē apmēram tā arī ir, bet teorētiski nevajadzētu būt, jo, paskaties: ja tu pieņem cilvēku 100% tādu, kāds viņš ir, tad tu NEVARI viņā vilties, viņš nevar tevi sarūgtināt vai tamlīdz, jo tu viņu pieņem un pazīsti (o! jā, cilvēka laba pazīšana arī jāiekļauj m. definīcijā, bez tās nevar), un, ja tu absolūti un bez ierunām cieni viņa izvēli, tad nesākas nekādi sviesti, ja cilvēks, teiksim, negrib tevi vairs redzēt - jo būtībā jau vēlme satikt, pieskarties, blablabla ir tikai egoisma (vai vismaz egocentrisma) izpausme. a paskat, kā Dante Beatriči mīlēja, tas verētu būt absolūtās mīlestības piemērs (ja vien tik mokoši neliktos, ka skuju viņš mīlēja, iztēlojās tikai)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sviesti gan nesākas, bet izšķirties sanāk ātri:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kopš kura laika izšķiršanās ietekmē mīlestību? t.i., Mīlestību, ar lielo?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Varbūt šķērsām, bet man liekas, ka tas, ko Tu sauc par mīlestību ar lielo burtu, ir mazohisms:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"mazohisms" - tas tāds modes vārdiņš pēdējā laikā? tikko kaut kas nav absolūti savtīgs, racionāls un pareizs, tā uzreiz mazohisms? iedot ubagam naudu ir mazohisms, jo tu tak par to naudu būtu varējusi sev chupachups nopirkt? mīlēt kādu ilgāk, nekā tas ir izdevīgi, ir mazohisms, jo pa to laiku tu vari noprecēt biezu veci, kas rūpētos par taviem bērniem? un mazohisms=slikti, vai ne? jebkas, kas nodara sāpes, ir slikti, tev būs dzīvot mierīgu dzīvi, kurā netiek ielaists nekas tāds, kas varētu tevi ievainot?

// piedo, ka tik pārspīlēti reaģēju, vienkārši pirmās 10 reizes, kad dzirdēju vārdu "mazohisms", lietotu šādā kontekstā, klusēju, tagad beidzot norāvos.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Reakcija normāla:))) Vienkārši mana pašreizējā ticība nepieļauj pieslēgties jūtām, kas man neļauj baudīt visu, ko dzīve var sniegt... Es nedomāju, ka cilvēks varētu gadiem mīlēt cilvēku, kas nav klāt, ja nebūtu tendēts uz pašmocību. Jo galvenais, kas ir jāmīl, tā ir dzīve:) Bet mīlēt kādu konkrētu cilvēku reizēm nozīmē nemīlēt dzīvi- tas ir, zaimot Dzīvi, kas īstenībā ir vienīgais un patiesais Dievs:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet, ja šis cilvēks ir tas, caur ko cilvēks spēj mīlēt dzīvi, tad nemīlēt viņu tikai tāpēc, ka tehniski nav iespējams būt kopā, būtu tieši tāds pats grēks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Piekrītu:)

(Reply to this) (Parent)

Priekš Tevis galvenā vērtība ir nauda? Es teiktu, ka iedot ubagam naudu ir izdevīgi, jo pēc tam Tu jūties labs un devīgs:) Bet mīlēt kādu gadiem ilgi, esot tālu, tālu prom? Ja cilvēku tas dara laimīgu, tad jā... Lai notiek:)

(Reply to this) (Parent)