Janvāris 26., 2005
honeybee | 10:35 nu, praksē apmēram tā arī ir, bet teorētiski nevajadzētu būt, jo, paskaties: ja tu pieņem cilvēku 100% tādu, kāds viņš ir, tad tu NEVARI viņā vilties, viņš nevar tevi sarūgtināt vai tamlīdz, jo tu viņu pieņem un pazīsti (o! jā, cilvēka laba pazīšana arī jāiekļauj m. definīcijā, bez tās nevar), un, ja tu absolūti un bez ierunām cieni viņa izvēli, tad nesākas nekādi sviesti, ja cilvēks, teiksim, negrib tevi vairs redzēt - jo būtībā jau vēlme satikt, pieskarties, blablabla ir tikai egoisma (vai vismaz egocentrisma) izpausme. a paskat, kā Dante Beatriči mīlēja, tas verētu būt absolūtās mīlestības piemērs (ja vien tik mokoši neliktos, ka skuju viņš mīlēja, iztēlojās tikai)
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |