jā, par pilnīgo dievu ("pēc definīcijas") es jau esmu domājusi. un secinājusi, ka ja viņš tāds ir, tad viņš ir šizofrēniķis, kas, protams, ļauj viņam reizē būt dievam-tēvam un dievam-mātei. tikai nez kāpēc man ir grūti paļauties uz šizofrēniķi, tāpēc es pētu citus variantus.

un jā, man ir problēmas aptvert, kā Absolūtam var piemist personība.

un, starpcit, pēdējā laikā es vispār īsti neticu monogāmam, t.i., tfū, monoteistiskam dievam. ja dievam piemīt personība, tad viņš nevar būt pilnīgs (jo "personība" tomēr ir kādu īpašību esamība virs-normas uz citu īpašību rēķina), un, tā kā doma par vienu un nepilnīgu dievu man arī nav pieņemama, tad atliek nonākt pie secinājuma, ka pastāv vairāki dievi, kam piemīt personība un kas kādā jomā ir izcili un citā - nepilnīgi. un visi šie dievi kopā droši vien veido to Pilnību un Absolūtu. (atgriežamies pie teorijas par šizofrēniķi, bet ar asi izteiktu personības dalīšanos.)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, tā vēl arvien ir filozofēšana, drīzāk demagoģija, jo par/pret Dievu ir iespējams runāt tikai tad, ja runātājam ir kaut kāda veida stingras vērtības.

un nevis šizofrēniķis, bet bibliskie teologi to definē tā: Viņš ir vienlaikus taisnīgs un mīlošs. drīzāk tēvs, nevis māte, ja gribi arhetipu. es neredzu nekādu pretrunu starp šīm divām lietām.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu vari man paskaidrot, kāpēc jebkura saruna ar kristīgi noskaņotu cilvēku agri vai vēlu nonāk pie tādām frāzēm kā "par/pret Dievu ir iespējams runāt tikai tad, ja runātājam ir kaut kāda veida stingras vērtības", ar tādu mājienu ar sētas mietu par to, ka, lūk, ne-kristīgajai pusei tādu vērtību nav?

un par dievu-šizofrēniķi es rakstīju agrāk un gluži citā sakarā. katrā ziņā kristīgo teologu domas par viņu man nav gluži noteicošā autoritāte :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es nedomāju kristīgos, bet tos, kas veic dedukciju no rakstiem.

man neliekas, ka tev būtu kaut kādas konkrētas vērtības šajā jautājumā. tu it kā runā, bet nekad nepaud skaidru nostāju, ne par vienu jautājumu, reiz jau teicu, ka tev tas ir raksturīgi. tu nekad neteiktu, ka tici Dievam, bet nekad arī neteiktu to, ka nepieļauj Dieva eksistenci. nu tā apmēram. un lai pateiktu "nezinu", pietiek ar vienu vārdu, nav nepieciešama demagoģija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es nezinu, un tāpēc es domāju, tāpēc es muldu aplamības un tamlīdz, un zini, ja man piedāvātu izvēli starp skaidru, neapšaubāmu un neapspriežamu zināšanu un neskaidru, bet allaž apjaušamu un pārdomājamu nezināšanu, tad es izvēlētos pēdējo.

bet tas, ka man nav skaidras nostājas, nenozīmē, ka man nav vērtību. (vai arī es vienkārši vārdu "vērtības" uztveru pavisam citādi kā tu)

(Reply to this) (Parent)