tu vari man paskaidrot, kāpēc jebkura saruna ar kristīgi noskaņotu cilvēku agri vai vēlu nonāk pie tādām frāzēm kā "par/pret Dievu ir iespējams runāt tikai tad, ja runātājam ir kaut kāda veida stingras vērtības", ar tādu mājienu ar sētas mietu par to, ka, lūk, ne-kristīgajai pusei tādu vērtību nav?

un par dievu-šizofrēniķi es rakstīju agrāk un gluži citā sakarā. katrā ziņā kristīgo teologu domas par viņu man nav gluži noteicošā autoritāte :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu es nedomāju kristīgos, bet tos, kas veic dedukciju no rakstiem.

man neliekas, ka tev būtu kaut kādas konkrētas vērtības šajā jautājumā. tu it kā runā, bet nekad nepaud skaidru nostāju, ne par vienu jautājumu, reiz jau teicu, ka tev tas ir raksturīgi. tu nekad neteiktu, ka tici Dievam, bet nekad arī neteiktu to, ka nepieļauj Dieva eksistenci. nu tā apmēram. un lai pateiktu "nezinu", pietiek ar vienu vārdu, nav nepieciešama demagoģija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, es nezinu, un tāpēc es domāju, tāpēc es muldu aplamības un tamlīdz, un zini, ja man piedāvātu izvēli starp skaidru, neapšaubāmu un neapspriežamu zināšanu un neskaidru, bet allaž apjaušamu un pārdomājamu nezināšanu, tad es izvēlētos pēdējo.

bet tas, ka man nav skaidras nostājas, nenozīmē, ka man nav vērtību. (vai arī es vienkārši vārdu "vērtības" uztveru pavisam citādi kā tu)

(Reply to this) (Parent)