Oktobris 20., 2004
| 10:07 - pašapziņa
|
Comments:
Nekā personiska, Tev nevajadzēja tērēt laiku un rakstīt šo garo traktātu par sevi, jo būtībā mani izbrīna tikai tas, ka Tu te nosaki veidu, kādā cilvēkam jāizrāda sava pašapziņa. Tas tā mazlietiņ dīvaini, bet varbūt vienkārši tāds cilvēcisks ieradums- mālēt citus savās krāsās. Man, protams, ļoti liels prieks, ka Tu sajūti impulsus un nenodali sevi no pārējā, tas ir tā apsveicami. Bet es jau tikai izteicu savu viedokli, un ne mirkli neminēju, ka pašapziņa ir kaut kas sastindzis. Gluži otrādi. Kas attiecas uz terminiem- tā ir tīra psiholoģija. Turklāt katram ir savs "ideālais dzīvesveids". Katram viss ir savs. Pašapziņa un sevis apzināšanās nav atdalāmas, tās ir savstarpēji saistītas- tā domāju es. Kas attiecas uz tiem Taviem pašapziņas kritērijiem, tad man jāpiebilst- es pamanu Tavu pašapziņu, nudien, un nedomāju, ka tas būtu kaut kā nelāgi vai tamlīdzīgi, tas ir pašsaprotami. Ak, jā, vai es Tevi vainoju apstāklī, ka tas tampons man iekrita acīs? :)
Es dazhreiz briinos, kaapeec tu un varbuut arii citi reagjee uz honeybee tekstiem vai domaam tik kaut kaa...es...nezinu...nu erm. nepareizi. Es vinju nepaziistu ljoti labi, bet tomeer mazlietinj un man neshkjiet, ka shii buutu taa reakcija, kura dabiski izriet no vinjas teiktaa.
Hm, es pat īsti nezinu, ko teikt. Varbūt es radu šķietamu iespaidu, ka man ir pretenzijas pret konkrētā cilvēka tekstiem, bet tā nav. Man vienkārši mēdz būt citāds viedoklis un rezes, kad nepiekopju diskrētumu attiecībā uz to. Es uzskatu, ka katram cilvēkam ir tiesības uzvesties un attiekties pret sevi un pasauli, kā viņš to uzskata par vajadzīgu, un man nedaudz nepatīk visas tās pamācības un aizrādījumi, ko citi ik pa laikam uzraksta. Piemēram, par tiem pokemoniem- plaši apspēlētā tēma. Es nesaprotu, kam tas vajadzīgs. Indivīds kā tāds man savā ziņā ir svēts. Pat, ja viņa uzvedība neliecina par "normālu pašapziņu". Kas attiecas uz Honeybee, gribu uzsvērt, ka man nudien nav nekādu pretenziju, es zinu, ka viņa ir sabiedriski patīkama, un tas viss ir ļoti jauki, jo būtībā visa šī tēma ir komunikācija. :)
nu 1kārt jau es rakstu galvenokārt pati sev, tas nekas, ka otrajā personā. man vienkārši ir vieglāk formulēt savas domas rakstveidā, bet, godīgi sakot, man īpaši nerūp, kāda citiem pašapziņa un kā viņi to izrāda/neizrāda. t.i., ir interesanti salīdzināt, saprast, kāpēc mana reakcija pret to vai citu pašapziņas izpausmi ir tāda vai citāda, bet tas nenozīmē, ka es pasniegtu kādu "pareizo" metodi, pēc kuras visiem jādzīvo. (un pat tad, ja tas tā būtu, tad tas būtu tikai mans dzīvesveids, ko tu pieņemtu kā pareizu, tāpēc, ka tas ir manējais un es esmu individualitāte, vai ne? :) // un tas bija mīļi)
un varbūt pat ir tā, ka tie cilvēki, kas dzīvo tā, kā es nevarētu/negribētu dzīvot, man patīk labāk un liekas interesantāki par tiem, kas manā izpratnē tuvojas ideālam. pretpoli pievelkas utt. |
|
|