nu 1kārt jau es rakstu galvenokārt pati sev, tas nekas, ka otrajā personā. man vienkārši ir vieglāk formulēt savas domas rakstveidā, bet, godīgi sakot, man īpaši nerūp, kāda citiem pašapziņa un kā viņi to izrāda/neizrāda. t.i., ir interesanti salīdzināt, saprast, kāpēc mana reakcija pret to vai citu pašapziņas izpausmi ir tāda vai citāda, bet tas nenozīmē, ka es pasniegtu kādu "pareizo" metodi, pēc kuras visiem jādzīvo. (un pat tad, ja tas tā būtu, tad tas būtu tikai mans dzīvesveids, ko tu pieņemtu kā pareizu, tāpēc, ka tas ir manējais un es esmu individualitāte, vai ne? :) // un tas bija mīļi)

un varbūt pat ir tā, ka tie cilvēki, kas dzīvo tā, kā es nevarētu/negribētu dzīvot, man patīk labāk un liekas interesantāki par tiem, kas manā izpratnē tuvojas ideālam. pretpoli pievelkas utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

:)

(Reply to this) (Parent)