|
Jūnijs 3., 2004
 | 14:37 - found out that his skin just wasn't thick enough
shoriit sapratu, kaapeec jau kopsh 6dienas (vai varbuut veel agraak?) mani moka depresija. sirdsmieru ieguvu, bet nezinu, vai man no taa kljuva labaak.
Es nespeeju dziivot pasaulee, kuraa miilestiiba nav veertiiba. Kur "miilestiiba" ir vaards bez noziimes, skanja bez jeegas.
Es speeju shajaa pasaulee uztureeties. Es speeju tajaa straadaat, un labi straadaat: tas ir kaa ticiigajam gaveenis, kaa muukam askeeze, kaa aizieshana tuksnesii. Katra valgmes laasiite ir briinums.
Un Dostojevskis: "Elle ir cieshanas par to, ka vairs nav iespeejams miileet." Vairs. Bet kaa dziivo cilveeki, kas vispaar nekad nav speejushi miileet? Kaa vinji var tur dziivot, ja es taa nespeeju izdziivot pat divas dienas?
Es vareetu teikt: vinji ir velni. Bet shim vaardam naak liidzi paaraak daudz negatiivu asociaaciju. Teikshu: vinji ir salamandras, buutnes, kas dziivo ugunii un paartiek no taas. Kas laikam nekad nesapratiis, kaa tas ir, kad saap apdegusi aada. Ko noziimee iegrimt juuraa, ko noziimee tajaa nosliikt. Kas vispaar nesaprot, kas ir juura.
Vakar izlasiiju kikones lugu, un tikai tad sapratu, kaadu pasauli esmu atstaajusi aiz sevis. Pasauli, kuraa veertiiba ir labestiibai, ne izciliibai. Pasauli, kuraa tiecas peec izpratnes, nevis peec varas. Pasauli, kuras skaistaakie paarstaavji ir nevis vadonji, bet ubagi un aarpraatiigaakie. (Pasauli, kuraa lieto vaardu "skaists" un tieshaam saprot taa noziimi.) Pasauli, kuraa "speeks" un "vara" nav sinoniimi, gluzhi otraadi - veelme peec varas tikai paraada cilveeka vaajumu; patiesi stiprais alkst peec briiviibas. Un cilveeka sapnis ir nevis paarliecinaat citus, bet pamodinaat vinjus. Ideaalais valdnieks teiktu ikvienam: celies un esi briivs, esi pats sev valdnieks un kalps. Nevienam citam, tikai sev un tam, ko tu sauc par Dievu.
Un kikone ir juuraa, un es nevaru vinju aizsniegt, es nevaru uzaicinaat vinju pie sevis, es ilgojos peec cilveeka, kursh ZINA, kas ir sveetums un visaptverosha miilestiiba. Cilveeks, kursh patieshaam lieto vaardu "sveets", kuram ir savs Dievnams, sava Sveetniica. Kursh redz beernaa nevis dziivnieku, bet augstaakaas gudriibas izpausmi.
Cilveeks, kursh - taapat kaa es - nespeej izprast rasismu, nacismu un shovinismu, bet kursh censhas tos izprast, lai arii neveiksmiigi (taapat kaa es), cilveeks, kuram nav vienaldziiga nezheeliiba.
Cilveeks, kursh redz ikvienaa cilveekaa, visaa, kas ir dziivs, veertiibu pashu par sevi. Kursh izjuut gariigumu, kursh izjuut patiesumu, kursh alkaini izdziivo katru mirkli un nekad neaizmirst par muuzhiigo.
Taa ir taa pasaule, kuraa es speeju justies kaa maajaas. Taa ir taa pasaule, kuraa ir mana Sveetniica, mans Dievnams. Taa ir pasaule, kuraa es speeju atrast sev draugu.
Un es nezinu, ko man dariit. Vienmeer pastaav vienkaarshaa izveele: vai nu mainiit dziivi, vai mainiit savu attieksmi pret to.
Es nezinu, vai es speeju mainiit attieksmi.
Un es nezinu, vai tad, ja es nemainiishu neko, es speeshu neaiziet bojaa.
|
Comments:
"Un es nezinu, vai tad, ja es nemainiishu neko, es speeshu neaiziet bojaa."
Mīļā sirc! (Atvaino, ka atļaujos tā), cilvēks mainās pat tad, ja neko nemaina ne savā dzīvē, ne attieksmē. Līdz ar to pieņēmums, ka Tu vēl būsi Tu kad kaut ko mainīsi, ir apšaubāms. No tā izriet, ka tu nevari iet bojā (jo bojā ej katru mazmazītiņu brītiņu dzīvojot), Tu vienkārši mainīsies. Neatkarīgi no tā vai Tu kaut ko maini vai ne.
filozofija....
Esi gan Tu tēmu ielikusi - tur bez 700 ml nekādi.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/14310/1488) | | From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) kyrie |
|---|
| Date: | 3. Jūnijs 2004 - 16:30 |
|---|
| | | (Link) |
|
Es arī gribu viņu atpakaļ.
![[User Picture]](http://klab.lv/userpic/9652/1729) | | From: | zum |
|---|
| Date: | 3. Jūnijs 2004 - 23:34 |
|---|
| | tāda dzīve ir tepat | (Link) |
|
Vienkārši nebaidies paskatīties atpakaļ.
| From: | atkal |
|---|
| Date: | 4. Jūnijs 2004 - 08:10 |
|---|
| | | (Link) |
|
vai nav tā, ka mēs neviens īsti nezinām, ko mums darīt? tikai vieni to visu mūžu noliedz, nespēj atzīt savas bailes, savas šaubas, savus nespēka mirkļus. bet citi pārāk par to uztraucas, pārdzīvo katru savu soli, katru savu atstāto pēdu. nu, ja. pasaules līdzsvars adnako... tikai, šķiet, katrā no mums ir kaut kas no visa, no vienas galējības un no otras galējības. varbūt problēma ir tā, ka mēs baidamies sevī ieraudzīt kaut ko, ko nosodam, neizprotam citos? kaut ko idiotiski stulbu. varbūt vienkārši baidamies būt. būt un nedomāt par savu atbildību, par savām pēdam, par citiem cilvēkiem. jo, škiet, paradokss ir tāds, ka cilvēks "visvieglākās pēdas" aiz sevis atstāj tieši tad, kad vienkārši IR, nevis cenšas būt kaut kāds, sevi kontrolēt, analizēt, vadīt...
tās man tikai tādas rīta pārdomas, varbūt tikai mazliet saistītas ar tevis teikto. bet, redz, es arī šeit reizēm esmu. un prieks bija ieraudzīt arī tevi. un patīkams pārsteigums, ka es vēl aizvien esmu tavu draugu sarakstā. :)
attapās. jau kur tas laiks, kad teicu - atrodi savu svētnīcu. |
|
|
