Aprīlis 4., 2005

14:42 rakstīt blogu, pie tam darīt to regulāri, ir ļoti audzinoši. ieraksti, kas parādījušies pirms nedēļas vai divām, jau ir aizmirsti. neviens tos neskatās, arī es pati ne. elegants pierādījums tam, ka nekas, it nekas nav paliekošs, ka tas, kas man šodien liekas svarīgs, pēc nedēļas jau būs vien plecu paraustīšanas vērts. un citiem šī svarīguma izjūta (ja vispār ir) izdziest 2 dienu laikā. un tāpat ir arī dzīvē, labi, termiņi varbūt ir ilgāki, bet tomēr. pēc gada viss, kas bijis šodien, jau būs aizmirsies un nesvarīgs, pareizāk, iekļāvies vispārējā pasaules ainā, apstrādāts, nogludināts un pašsaprotams. mazliet jau skumji, ka tā, bet vieglums ir svarīgāks par skumjām. nepanesamais esības v.

(7 teica | man šķiet, ir tā...)

15:09 - par to pašu pirms gada - nujā, es atceros, kas ar mani tolaik notika. tas tiešām bija tik sen? (smieklīgs ieraksts no apmēram tā paša laika) pirms diviem - pilnīgas muļķības, kāpēc kaut kas tāds vispār blogā jāraksta? Tā Neesmu Es! bet pirms šiem diviem gadiem ir arī privāts ieraksts. kuru es būtu varējusi ierakstīt arī tagad. vienīgais, ko es būtu varējusi ierakstīt. sniegs atkal bija atgriezies. balts sniegs pār zemi, un uz tā iezīmējas kailo koku tumšie raksti. visi logi daudzstāvu mājās bija tumši - ikviens no mums gulēja nāves miegā, tikai kāds debesīs vai dziļi zemē ne. un viņa vārds bija Klusētājs.

(man šķiet, ir tā...)

19:27 - nebūtisks ieraksts parasti, rakstot savu meilu, es nokļūdos, ierakstot letztes.biest@himmel, šodien ierakstīju letztes.ib... un sapratu, ka zemapziņa biki mainījusi virzienu. un es zaudēju pusi labuma no Jesus Christ Superstar, jo man pietrūkst nekaunības identificēties ar Jēzu un tāpēc precīzos Jūdas tekstus es neuztveru personiski. lai arī būtu noderīgi. plus vēl lasu māšeles rakstīto fantasy gabalu un priecājos. HP līmenis gluži nav, bet tuvojas, ziniet. // bāc, es esmu dabūjusi tekstu līdz tai lappusei, kur puika, iegājis savā prātā, nonācis līdz vārtiem, aiz kuriem atrodas apspiestās atmiņas, un tūlīt ies aiz tiem. sasodīti gribas piezvanīt un pajautāt, kas notika tālāk. grrrr.

(man šķiet, ir tā...)

20:25 Vajadzētu beidzot izdomāt apzīmējumu tiem kristiešiem, kas Bībeles vietā lasa Subaču un Rubeni, gvelž "kristīgas" muļķības, pat nepadomājot, kā tas izklausās konkrētajā kontekstā, un pilnīgi zaudē jebkādu pašcieņu, gribu un domātspēju, kad runa ir par Dieva vietu viņu dzīvē. Nu nav viņi kristieši, sit-man-nost, bet nav. Mani pat tik ļoti nekaitina tas, ka viņi paši ir aprobežoti, liekulīgi un hiperoptimistiski, kā tas, ka viņi sabojā visu labo priekšstatu par kristietību un kristiešu Dievu, kuru rada foršie, domājošie un zinošie kristieši. Es pazīstu trīs cilvēkus, kuru dēļ (viņu zināšanu un izpratnes dēļ, ne ticības dēļ) es cienu šo reliģiju. Un man negribētos viņus ierindot vienā kategorijā ar šiem komiksu ticētājiem ar viņu vienrindkopas bībelēm, ar šiem ļautiņiem, kam D. gaisma ir tā apžilbinājusi acis, ka viņi vairs nespēj redzēt ne krāsas, ne ēnas, un tumsu viņi sauc par velnu, ja nav vēl izslēguši to no savas mitoloģijas, atstājot tajā tikai Dieviņu un eņģelīšus. Garastāvoklis:: negants

(15 teica | man šķiet, ir tā...)

22:10 sasmējos :) grāmatu vāki, sperts no lol, atrada markizs

(13 teica | man šķiet, ir tā...)

22:39 paradums katru dienu uzrakstīt vismaz pa vienam viduvējam dzejolim - ar nodomu viduvējam, t.i., uzceptam pāris minūšu laikā un bez īpašas "iedvesmas gaidīšanas", noved pie visnotaļ interesantiem rezultātiem. t.i., šie teksti nebūt nav labi vai tamlīdz, bet toties ir līdzīgi sapņiem. ar nelielu piepūli var mēģināt tos iztulkot. un, protams, vēsti tu saproti tikai nākamajā dienā. (nē, vakardienas dzejoli es tomēr neierakstīšu, nokaunējos) ( šīsdienas teksts, par vēstījumu nav ne jausmas )

(25 teica | man šķiet, ir tā...)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi