Oktobris 19., 2003
| 20:56 bet jā, vispār dīvaini. ka cilvēki, kas it kā ir mani draugi (nu, tie daži, kurus es saucu par draugiem un vēl daži, kurus es vēlētos kā tādus redzēt), nav tie, pie kuriem es meklēju (un atrodu) palīdzību grūtā brīdī, un cilvēki, kurus es nesaucu par draugiem, ir blakus. pat pavisam nepazīstami cilvēki ir blakus.
varbūt izvēlos nepareizos draugus. varbūt viņi mani izvēlas. mani - tādu. kurai nevajag palīdzēt.
|
Comments:
izskataas, ka tu speej ticeet, ka taada draudziiba vispaar pastaav. es nespeeju. vispaar shis temats man shkjiet diezgan nepatiikams.
nu, draudzība nav bieži sastopama parādība, bet pastāv gan. bet katrā brīdī kāds ir devējs un kāds cits - ņēmējs. "draudzība" varētu nozīmēt to, ka abi laiku pa laikam dod un laiku pa laikam saņem :)
Varbūt tāpēc nemeklē, lai neriskētu atklāt, ka tie, kurus uzskati par draugiem, tādi nav? Varbūt drusciņ bīsties sagraut stiprā cilvēka tēlu? Ar mani laikam ir tā. Kaut arī draugi jau nez cik reizes apliecinājuši, ka spēj saprast, saprast, saprst.
nu man jau neliekas, ka mani draugi - mani pazīstot - uztvertu mani kā Stipro Cilvēku. bet varbūt es viņus uztveru kā Vājos Cilvēkus un tāpēc nejautāju.
vai arī baidos no viņu viedokļa. kam tomēr ir liela nozīme manā pasaulē.
Tas pēdējais šķiet ticamāk. Pat ļoti ticami:) Un vispār - kas tas par lineālu. pie kura piemērīt, kurš no mums vājš, kurš stiprs. Zinām taču. ka tie vājie bieži tie stiprākie izrādās.
From: | pain |
Date: | 19. Oktobris 2003 - 23:34 |
---|
| | | (Link) |
|
ne vienmer mes izvelamies pareizos apziimeejumu cilvekiem vai personaam. Druagi ir tie kam jabuut blakus jebkad kad ir slikti vai labi, bet ne vienmer mes spejam noverteet cilveka patiesumu sajuutas vai ko citu, mus biezhi iespaido tieshi pirmais iespaidskas atstaj paliekoshas sekas arii nakotnee. Luk tapeec citi ko neuzskatam par draugiem isteniiba ir lielaki draugi nekaa tie kuru par tadiem saucam
From: | (Anonymous) |
Date: | 20. Oktobris 2003 - 01:09 |
---|
| | aaaaatvainojos | (Link) |
|
atvainojos, nedaudz offtopic [vai varbūt tomēr zināmā mērā nē] vai Kikony šobrīd ir telefons atkal? un ja ir-vai tāds pats numurs?
*i.
| From: | honeybee |
Date: | 20. Oktobris 2003 - 03:18 |
---|
| | Re: aaaaatvainojos | (Link) |
|
oi, zini, es nezinu gan :) pirms kādas nedēļas vai divām viņam it kā solījās būt jauns telefons, bet droši vien ar citu numuru. ja man būtu kaut mazākā nojēga, kas ir *i, tad es varētu mēģināt līdzēt kā savādāk. ja vajag, mans meils ir hb et inbox lv.
es kautkaa censhos netrauceet draugus gruutaa briidii .. ja nu vieniigi skapi paarnest .. bet man nav skapja ;)
Būšu pārlasījies Kastaņedu, bet btw - viņam bija laba sentence par personīgās vēstures dzēšanu, kuras kontekstā tuvi, intīmi draugi vispār nav vajadzīgi. daudz izdevīgāk ir "ražot" draugus uz vietas, uz vienu vakaru - izkratīt sirdi un vairs netikties. gan dvēsele mierīga, gan čakras tīras :) (vakars; autobusa pietura; alus; cigaretes; vienreizējās lietošanas draugs; maršrutene; draudzībai - "Stand By"! ja atceries) :)
nu nez :) man liekas, ka Kastaņeda to bija domājis pavisam savādāk - nevis tā, ka nevajag būt nevienam cilvēkam ar zināmu ilgstamību (galu galā - citādi jau viņš nebūtu varējis ņemties ar mazo Karlosu & donu Henaro), bet gan to, ka nevajag sevi pašu piesaistīt pie savas pagātnes pēc principa "līdz šim esmu rīkojies tā un tātad nevaru rīkoties citādi". tas ir tas, ko Votss grāmatiņā, ko es patlaban lasu, raksta - ka rietumu cilvēks definē savu "es", balstoties uz savu pagātni, un tādā veidā uzbūvē sev slazdus.
varbūt, taču jāņem vērā, ka mēs esam rietumu cilvēki, līdz ar to pirmais solis, ko ir vēlams iziet - nogalināt savu pagātni aizejot no cilvēkiem, kas tevi zina pārāk labi. pēc atgriešanās cilvēks jūtas emocionāli pietiekami neatkarīgs, lai jau droši kontaktētos ar citiem. tuvinieki vairs nezina kur atrodas "spēka sviras" :) dzīve paliek spēcīgāka! arī mazais Karlitoss :) par savu skolotāju zināja neko! pie tam emocionālais tuvums šajās attiecībās bija tikai no viņa paša puses un vienā vietā Dons Huans atzīstas, ka personīgi viņš nav ieinteresēts veikt jebkādu apmācību, to viņam lika darīt "сила" un viņš tikai pakļaujas. arī Dona Huana un Dona Henarosa attiecības bija balstītas tikai nepieciešamībā - viņi bija vienas grupas locekļi un viss tas emocionālais tuvums, kas it kā bija viņu starpā, bija tikai "контролируемая глупость". tipa - kāpēc gan neuzsmaidīt, ja var uzsmaidīt :)
| From: | coma |
Date: | 20. Oktobris 2003 - 20:50 |
---|
| | | (Link) |
|
ko nozīmē pēdējā laika vadošā tendence "man nevajag palīdzēt"?
noteikti tas ir individuāli. es redzu, ka cilvēkam nav akurāt BŪTISKI man palīdzēt, un tāpēc arī šo palīdzību nepieņemu. vismaz ne no tiem, no kuriem es gribētu sagaidīt citu attieksmi. citos gadījumos nevar palīdzēt. vai arī tiešām nevajag. cilvēks grib pats tikt galā. ko nu es zinu. |
|
|