kopumā argumenti tiešām šķiet līdzīgi, bet man ir aizdomas, ka tas ir tāpēc, ka esam no vājprātīgās PSRS teritorijas - modernisms noteikti noved pie postmodernisma, bet vai sociālisms obligāti novestu pie 'sovjetisma' (laikam gan nemaz nezinu šī vārda patieso definīciju)? ja tas attīstītos, piemēram, Rietumeiropā vai Amerikā, nevis Krievijā?

(Reply to this) (Thread)

Nu, kaut kāds skeptiskāks/pašrefleksīvāks/piesardzīgāks modernisms, kurā šaubas būtu iestrādātas organiski, varbūt ka nenovestu

(Reply to this) (Parent)

protams, ka nenovestu pie sovjetisma, sociālisms jau attīstās eiropā, nav citu variantu. kaptālisms acīmredzot ved mūs aizvien dziļākā bedrē, kurā izteikti lielākā daļa (sevišķi jaunatne) kļūst aizvien nabadzīgāki, kamēr korpopratīvā alkatība piedzīvo nebijušu nekaunību un rekordpeļņas krīzes laikā.
savukārt komunisms nekad un nekur nav bijis.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Bet vai modernisms obligāti noved pie postmodern condition?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nemācēšu komentēt.

(Reply to this) (Parent)

(es gan argumentētu, ka komunisms zināmā formā pastāvēja t.s. "primitīvajās sabiedrībās", sk. Marshall Sahlins "The Original Affluent Society", bet tagad acīmredzami nav ieviešams pārāk lielās populācijas dēļ + es neesmu pārliecināta, ka cilvēki būtu gatavi tādai sociālajai sensitivitātei, kas ir nepieciešama, lai šādā sabiedrībā izdzīvotu)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pierunāji. es biju domājis valstiskā līmenī. var aŕī teikt, ka arī atsevišķos klosteros ir komunisms. iespējams arī hipiju kopienās bija kaut kas uz to pusi.
nezinu vai ir iespējams, bet zinu, ka arī par šobrīd pastāvošo sistēmu pagātnē ir teikts, ka tāda dažādu iemeslu dēļ nevar pastāvēt. tāpē turpināšu nezaudēt ticību labajam.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

patiesībā man ir šaubas par to, vai trū komunisms ir iespējams "valstiskā līmenī" tādā ziņā, ka varbūt tas ir nekompatibls ar to, ko mēs uzskatām par "valsti"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Esmu lasījis kritiku par to, ka komūnisma (tieši no 'komūnu' vārda) problēma valsts līmenī ir tāda, ka tas balstās uz savstarpējo attiecību principiem kas darbojas tiktāl, cik cilvēks to visu psiholoģiski var uztvert kā savu komūnu, kas ir ierobežots ar to skaitu/loku, ko ir iespējams personīgi normāli pazīt (Dunbar's number). Attiecīgi mazā mērogā tas viss var normāli notikt, gan vēsturiski medniekvācēju kopienu līmenī, gan mūsdienās (Izraēlas pagājušā gadsimtā veidotās kibbutz komūnas manuprāt ir ļoti spēcīgs piemērs), taču tas viss salūst pie lielāka izmēra, jo "komūna no komūnām" vairs tā īsti nestrādā, tur jau tas tiek psiholoģiski uztverts kā "kaimiņcilts pārstāvis" un vairs nav tīri savējais, kam vienmēr dot pēc vajadzībām un rēķināties uz ilgtermiņa attiecībām kā kontrolējošo faktoru.

(Reply to this) (Parent)