Bet, turpinot par belašiem un vardītēm... Man savukārt nepatīk, kad, pieminot belašus vai dzirdot jebkura cilvēka miermīlīgu piedāvājumu iebaudīt belašus, tūlīt atskan brēciens par to, ka belašos ir samalta suņa gaļa. Jo man ir histēriskas bailes un paranoja,dzirdot šādu apgalvojumu un iedomājoties mani ēdot belašus . Tas gan nenozīmē, ka es pilnībā ticu šādam briesmu stāstam- tādam potenciālajam belašu pildījumam, bet man ļoti bail no suņiem. Pat belašos.Reiz mani kāds sunIS sakoda (pieturoties pie kāda cilvēka teorijas, ka sunIS ir vienkāršs sētas krancis, bet suNS- uzticams dzīvnieks ar dzimtrakstiem). Bet anyway es nevienam nenovēlu tādu reinkarnāciju- būt par belašu...
Vēl man nepatīk vardes, jo, pirmkārt, reiz tāda dzīvā radība uzleca man virsū. Otrkārt, pieredzēju to preparēšanu un to atlieku (pēc preparēšanas) piesiešanu pie šņorītes un vicināšanu...Gribiet ticiet, gribiet neticiet, bet atliekas lidoja uz visām čerām debespusēm. Liekas, ka šonakt man būs murgi par dzīvniekiem...Pārmaiņas pēc.

(Reply to this)