|
Aprīlis 15., 2022
 | 11:32
|
Comments:
Mēs vienmēr skatāmies tieši uz personām, bet tā ir tikai puse no būtības, jāskatās ir arī uz idejām ko viņi nes un izplata. Vai zbigijs ir maita immanenti vai viņu tādu padara mācība kuru viņš nes un izplata? Tas nav vienkāršs jautājums.
Es tomēr liktu uz personu, kura izmanto mācību savu ambīciju apmierināšanai.
Tas tur noteikti ir, bet ir mācības kurās nepieciešami iekšā ir lietas kuras bojā cilvēkus.
Drīzāk mācības ir neitrālas, bet cilvēki tās izlasa t.i. "saprot" sev ērtākajos veidos. Pielāgojot pēc ğīmja un līdzības.
Nu ne visas, par monoteisma variantiem spilgtāks piemērs ir visādas rasu un izredzēto nāciju teorijas piemēram.
Bet tā izredzētība, parasti, arī ir izrauta no konteksta sekotājam ērtākajā veidā, ja paskatāmies uz pirmavotu. Es protams nepretendēju uz visu pasaules reliğisko utt. kustību pārzināšanu :-)
nu nē, tas galīgi to nepieprasa, tas var izrietēt un var neizrietēt.
Nē monoteisms to nepieprasa, tam ir citas immanentas vainas, es tikai par to ka mēdz būt mācības ar uzkrītošām iekšējām vainām, piemērs - rasismi
visās ir. jo cilvēks ir cilvēks un mācība ir mācība, un jebkurš modelis, kuru par visām varītēm mēģina uzspiest realitātei, *var* būt traumējošs. bet var arī nebūt, ja cilvēkam sirsniņā ir kaut kas tāds, kas saka "nu jā modelis modelim, bet šitajā situācijā/mirklī/vietā varbūtkanevaig"
Nu tb saprot ka šitādas idejas / mācības ir instrumenti un nevis cilvēks priekš instrumenta, bet instruments priekš cilvēka.
es teiktu, ka tur ir kaut kāda ļauna sinerģija. jo mācība pati par sevi parasti ir pietiekami elastīga, lai varētu sevī ietilpināt visdažādākos cilvēkus (tāds jau tehniski ir reliģiju punkts, "apvienot zem vieniem principiem dažādus cilvēkus"). bet pieņemu, ka ir cilvēki, kuriem vienkārši nafig nevajag pat sākt kādu konkrētu reliģiju, jo tā norezonē ar viņu vissliktākajām pusēm. nu, piemēram, lai arī man personiski ir ļoti simpātisks dzenbudisms, tas varētu novaibot ar manu vienaldzību pret citiem cilvēkiem, vai kristietība varētu drausmīgi slikti saslēgties ar manu vainas apziņu, kamēr, teiksim, tādas prakses kā taro, šķiet, mani pārmēru nečakarē, jo to sliktie gali mani īpaši neskar. vai, teiksim, šķiet, ka posthumānisms mani nepadara par sliktāku cilvēku (kamēr noteikti ir tādi, kurus totāli padarītu) |
|
|