es teiktu, ka tur ir kaut kāda ļauna sinerģija. jo mācība pati par sevi parasti ir pietiekami elastīga, lai varētu sevī ietilpināt visdažādākos cilvēkus (tāds jau tehniski ir reliģiju punkts, "apvienot zem vieniem principiem dažādus cilvēkus").
bet pieņemu, ka ir cilvēki, kuriem vienkārši nafig nevajag pat sākt kādu konkrētu reliģiju, jo tā norezonē ar viņu vissliktākajām pusēm. nu, piemēram, lai arī man personiski ir ļoti simpātisks dzenbudisms, tas varētu novaibot ar manu vienaldzību pret citiem cilvēkiem, vai kristietība varētu drausmīgi slikti saslēgties ar manu vainas apziņu, kamēr, teiksim, tādas prakses kā taro, šķiet, mani pārmēru nečakarē, jo to sliktie gali mani īpaši neskar. vai, teiksim, šķiet, ka posthumānisms mani nepadara par sliktāku cilvēku (kamēr noteikti ir tādi, kurus totāli padarītu)

(Reply to this) (Parent)