Bieži vien nekristieši vairāk atbilst kristīgajiem ideāliem nekā t.s. kristieši. Tā es dzirdēju no psihoterapeita, kas skaitās kristietis. Vnk viņam uzdeva jautājumu, vai var viņa klientos manīt atšķirības (pēc sadalījuma kristietis/nekristietis).


Bet nu varbūt katrs gadījums ir citāds, negribas vispārināt un netaisni spriest. Man pašai riebjas savs kretīnisms ikdienā. Ja gribu būt labs cilvēks, sanāku kretīns, ja sevi neierobežoju, tad jocīgs cilvēks, bet ja ieslīkstu apātijā, esmu visu acīs diezgan sakarīga un pieņemama būtne.

(Reply to this) (Thread)

Nu es nevaru to tā norobežot, jo esmu redzējusi brīnišķīgus cilvēkus visās krāsās

Iespējams, tā ir kaut kāda nešķīsta palieka no (pusaudža) laika, kad es pati biju reliģioza/spirituāla/whatnot un man šķita, ka tas man dod kaut kādu morālu autoritāti un "ahhh es esmu tik garīga, noteikti man ir taisnība" sajūtu, kas gan ir toksiski. Bet pierakstīt to citiem nav korekti

(Reply to this) (Parent)