Nu es nevaru to tā norobežot, jo esmu redzējusi brīnišķīgus cilvēkus visās krāsās

Iespējams, tā ir kaut kāda nešķīsta palieka no (pusaudža) laika, kad es pati biju reliģioza/spirituāla/whatnot un man šķita, ka tas man dod kaut kādu morālu autoritāti un "ahhh es esmu tik garīga, noteikti man ir taisnība" sajūtu, kas gan ir toksiski. Bet pierakstīt to citiem nav korekti

(Reply to this) (Parent)