Hm, domu sapratu, tagad nākamais solis ir pafunktierēt par to, vai tas tiešām šādi strādā. Šķiet, ka nedaudz jā, ka ilgtermiņa atmiņas engramma ir plastiskāka, ja ir pieeja sākotnējiem (vai tiem līdzīgiem) stimuliem, šajā aspektā smadzenes strādā pēc Bayes-like principiem, rejūzot vecu evidenci ir vieglāk un ātrāk, kā ar "nogūlušos" atmiņu korekti sasaistīt jaunu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas, kas te, iespējams, nāk klāt no "mana lauciņa", ir atmiņas skatījums arī sociālā griezumā, proti, ja kādam jaunam cilvēkam vispār nav pieredzes ar zīdaiņiem, bet ir vecāku iemācītais fakts ("sociālā atmiņa"), ka "zīdaiņi ir brēcoši radījumi" (kur tiek nodota heiristika, bet ne oriģinālā bēbīšu-atmiņa), tad šie aizmirstie zīdaiņi iedarbojas uz to jauno cilvēku spēcīgāk, nekā iedarbotos tad, ja viņam pašam būtu bijusi oriģinālā hands-on pieredze ar reāliem zīdaiņiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Sounds about right, jā.

(Reply to this) (Parent)