Novembris 12., 2021
| 23:42 Tā sajūta, kas skaitās pareizā meditējot, nu, tipa "es redzu šo domu/sajūtu, pieņemu, akceptēju, palaižu vaļā", (es ceru, ka tā skaitās pareizā :D), ja tāda ir visu laiku par visu, tas ir tipa jeij, tu esi ceļā uz nirvānu, vai kaut kāda mentāla disordera simptomiņš?
(tā nav ekzakti vienaldzība, tā ir tāda pieklājīgi labvēlīga, bet nevērīga "ah OK ir tāda sajūta" empātija bez pārmērīgas investēšanās)
(cilvēkam var būt empātija pret sevi?)
|
Comments:
cilvēkam VAJAG empātiju pret sevi!
| From: | iive |
Date: | 13. Novembris 2021 - 11:25 |
---|
| | | (Link) |
|
Reiz Maija arī vienā intervijā jutās tuvu zenam, kad nebija dzērusi 10 dienas :D Bet man šķiet, ka tagad jau gaisā ir tāds nogurums no mūžīgās drāmas un stresa, t.i., es domāju, ka drīzāk personisks mieriņš + varbūt pasaule sāk kļūt mazliet rāmāka, noteikti ne disorders.
Haha zināms points tur ir, tāds īzī nedzerošo alkoholiķu budisms lol, kamēr citi iespringst uz klosteriem un whatnot
Jebkas par daudz ir par skādi. Gan pārāk izteikta emocionālā reakcija, gan pārāk izteikta neiesaistīšanās savās emocionālajās (vai domu) reakcijās. Bet zen-isms man šķiet nav pārāk izplatīts, lai tiktu pie oficiālas kaites. :) Proti, sastopamā norma ir pārāk daudz uz reaktivitātes pusi, manuprāt.
kā reiz šis ir "nekas nav par daudz" (es zinu arī disociāciju, kas būtu neiesaistīšanās, un šis nav tas)
Es arī nerunāju par disociāciju, bet joprojām palieku pie sava. Plus nedomāju, ka tu būtu sasniegusi ekstrēmu zen stāvokli, kuru es uzskatītu par daudz. Varbūt ekstrēmu kā neparastu, mūsdienu pasaulei neierastu.
OK, man gan nav īsti sapratnes, pie kā Tu paliec, bet tas jau droši vien ir Tev svarīgi, ne man. |
|
|
|
Sviesta Ciba |