Aprīlis 9., 2021
| 18:34 Iespējams - un šis ir ļoti egocentrisks domu gājiens, bet whatever - kaut kāds lūzums ir iekš tam, ka man personiski šis tas vairs nepiš. Nu, parasti, kad cilvēki uzvedas nejauki, es varu mīlīgi noempatizēt vai arī vismaz padomāt "ja es būtu labāks cilvēks, tad empatizētu", bet tagad ir skaidrs, ka dažu cilvēku jūtas man tiešām ir vienaldzīgas, dažu cilvēku "es patiešām nespēju iedomāties, kāpēc es besīju tiem labajiem cilvēkiem, droši vien tāpēc, ka viņi patiesībā nav labi cilvēki, un tas ir tik bēdīgi". Šī nav patīkama vieta, kur būt, bet es arī vaguely atceros, ka esmu tepat bijusi jau agrāk, un tas drīzāk ir empātijas nogurums, nevis kaut kas tāds, kas mani tagad raksturos permanenti. Tas reizēm ir [pasniedzēja] sejā, kad ar grupu tiek nošērots kaut kāds rakstiņš, kur cilvēks, ilgi analizējis veidus, kā mēs cenšamies būt iekļaujošāki pret kādu grupu, tomēr atklāj, ka dažos veidos šī iekļaušana nav pietiekami jūtīga un redzīga, un tad nodarbībā pēkšņi panesas kaut kāda nenormāla huiņa, kuru tak šķita, ka visi ir izrunājuši jau bloody 60ajos, un tagad, vēl pēc sešdesmit gadiem kāds ir izracis no kaut kādas pakaļas un aiz priekiem nezina, kur likt.
Bet varbūt tas ir no tā, ka es pēc paraduma esmu mēģinājusi empatizēt ar cilvēkiem, un tad tu vienreiz nejauši sajūti, kā ir būt tajā pasaulē, kurā valda uzstādījums "man ir pilnīgi vienalga, kas tu esi un kā tu jūties, bet man ir svarīgi, lai tad, kad es uzdiršu tev uz spilventiņa, tu to sūdu tā vienkārši neizmet ārā, jo tas taču ir Mans Patiesais Sūds".
Un, pie viena: paņemt traģisku un šausminošu pieredzi kāda cilvēka dzīvē, paņemt cilvēka izmisumu un izmantot to, lai nosodītu un atstumtu visus pārējos, kam varētu būt šāds izmisums un vēl vairāk nosodītu un atstumtu tos, kuriem nav tik smagi? Tas ir totāls dick move. Jā, arī tad, ja tas ir tavs personiskais izmisums. Un jebkuram jūtīgam cilvēkam būtu jāredz, ka tā nevajag darīt, būtu jāpietur rociņa un jāsaka "nedari tā, pat ja tev šķiet, ka tev ir taisnība, tas nav mīļi", nevis jāizmanto situācija savu varas mērķu labā.
(jā, jā, ieraksts ar atvērtiem komentāriem un bez atslēdziņas, redzēs, cik ilgi)
(šis gan varētu būt tas gadījums, kurā kāds varētu no manis arī padzirdēt "atpisies", nu tas tā, jūtīgajām dvēselītēm zināšanai :) )
|
Comments:
| From: | usne |
Date: | 9. Aprīlis 2021 - 19:56 |
---|
| | | (Link) |
|
laikam jau katra nākamā paaudze visu to izrnuāto pieredzi apgūst no jauna un tā nenododas mantojumā
Nu bet kāpēc huiņa nododas?
| From: | usne |
Date: | 9. Aprīlis 2021 - 20:13 |
---|
| | | (Link) |
|
jo tā ir cilvēkam ir instinktīva, bet sapratne, pieņemšana ir pretrunā ar savas teritorijas, ģimenes nosargāšanu. līdzīgi kā suns ķer to, kas bēg.
*padomā* nē nu vispār es nezinu, man šķiet, ka daudz kas ir instinktīvāks par to. nu, maziem kucēniem ir instinktīvi rotaļāties un laizīt seju, piemēram? bet cilvēki varbūt dabū pa seju un tad vairs neuzdrošinās atkal būt mīlīgi.
domīgi saka "varbūt tas mīlīgums tomēr ir visos" un aiziet atkal empatizēt, jopc.
Varbūt vienîgi caur stāstiem, bet tad vajag stāstniekus, kas to spēj padot tālāk pareizajā formā, tādā, kas strādā. Kultūrfoklora kā karte neapzinātajām personību un situāciju teritorijām.
es domāju,m ka tas tagad tāds kopīgais noskaņojums, un es to skaidroju ar kvalitatīva mākslas pārdzīvojuma trūkumu (pandēmijas bada apstākļos), kas palīdz izsisties no šīs orbītas nākamajā
nu, vai arī "mūsējiem" ir beidzot pierāpojis tas ļaunums, ko ārzemēs uzblieza jau sen ^.^
esnez, man šķiet, ka es neesmu, godīgi sakot, daudz vairāk vai mazāk mākslu patērējoša, ņemot vērā to, ka tāpat parasti nebija kad. un daudz kas brīnišķīgs tagad ir tapis pieejams (nu, t.i., manā pers. burbulītī kā reiz ir milzīga šķirtne starp to mākslu+teoriju, ko es pati izvēlos un tad to draņķību, ko no miskastes izvelku :) )
man kaut kā liekas, ka nav pat pašam personīgi jāpieredz, bet kaut kādi jauni vēji ir vajadzīgi pilsētā. lai gan arī varu piekrist, ka ir daudz kas tiešām notiek labi - grāmatas un tvērumi. iespējams, es to saku, jo personīgi vakar izšķīlos kaut kam jaunam un konstatēju, cik viegli ir būt sākumā.
(nu, bet es pieņemu, ka kulturālākiem cilvēkiem tā toč varētu būt)
ā jā, es aizmirsu, ka runāju ar šausmīgi nekulturālo honībī :)
nu, drīzāk nīgru mājāssēdētāju, kas pa izstādēm tāpat nestaigāja un kīno teātri tām lietām. :) |
|
|