Jūlijs 17., 2003
| 04:52 - koelju
|
Comments:
Alķīmiķis nav par alķīmiju, Alķīmiķī iekšā ir pati alķīmija... un par kristietību arī kļūdies, negribu iedziļināties, bet būtībā kristietība nesludina bezatbildību un tiekšanos pēc zināšanām...
Protams, ka kristietība nesludina bezatbildību un tiekšanos pēc zināšanām:) Kristietības būtība ir tiekšanās pēc mīlestības - mīlēt savu tuvāko, mīlēt svešinieku, mīlēt ienaidnieku. Bezatbildību tā nesludina - mīlot apkārtējos tev vajadzētu justies visas pasaules priekšā atbildīgam par savu rīcību. Taču tās tiek pieņemtas kā pašsaprotamas sekas, pati atbildība kā tāda sevišķi uzsvērta netiek, tādēļ arī - vēlējuma izteiksme. Tajā pašā laikā par augstāko kvalitāti uzskatot tieksmi pēc zināšanām arī tiek pieņemts, ka ja tu zināsi pietiekami daudz, tu nerīkosies nepareizi. Netiek uzspiesti konkrēti morāles priekšraksti, tā vietā liekot veidot pašam savas iekšējās morāli ētiskās normas un rīkoties tikai saskaņā ar tām - un jo lielākas būs tavas zināšanas, jo dzīve konkrēti Tev būs labāka. Par citiem - iespējams, ne visi ir pelnījuši, lai tiem tāda būtu (evolūcija - dabā vājākajiem ir jānomirst, lai nesabruktu ekosistēma), iespējams, visiem nemaz nevar būt labāka dzīve (resursu trūkums - viena no ekonomikas pamatnostādnēm), galu galā iespējams, ka tādu citu nemaz nav. Zināmās situācijās slikta var būt gan pārprastā vispārējās mīlestības ideja(pārspīlēts humānisms un tolerance) gan pārprasta savu zināšanu vērtības ideja. Un ir situācijas kurās katra no šīm idejām var dot daudz laba.. Es nesaku ka viena vai otra pieeja dzīvei ir labāka, es tikai saku, ka tās nav viena par otru sliktākas - tāpēc ne no vienas ne no otras nebūtu jābaidās... Nelaime tāda, ka ciešu no personiskiem un droši vien kļūdainiem aizspriedumiem pret jebkādu organizētu reliģiju. Tā kā kristietība Latvijā dzīvojot ir redzamākais piemērs, tad parasti vārdos iznāk izteikties pret to, kaut gan nebūt nav tā, ka es uzskatu kristietības idejas par nepareizām. Un vēl man ir aizspriedumi pret izteiktām bailēm no neizbēgamām parādībām - piemēram no tā, ka kāds varētu iegūt zināmu varu pār taviem uzskatiem(no kā dzīvojot sabiedrībā izbēgt nevar) un līdzīgi... Laikam tas kopā arī lika man sākt sviestoties honeybee journalaa
Sāksim ar to, ka mans mērķis nebūt nebija noliegt sātanismu :) Tā ir tikai viena no reliģijām, precīzāk, tas ir kristietības atvasinājums, un kā tāds man liekas visai neinteresants (tā kā kristietība man arī ne pārāk). Bet runa ir par to, ka Koelju iebaro šo informāciju ļaužiem, kas (lielākoties) Sātanisma Bībeli nelasītu, un iebaro tā, ka šie apēd un vēl līksmi atraugājas pirms tam. Bet nav tā kā bišķi bērnišķīgi uzskatīt, ka laime = materiālo resursu pietiekamība un augstākā mīlestība = humānisms un tolerance? To, ka humānisms arī ir sātanisms, tev lord_andrey varētu pierādīt (vai vismaz censties ;)), to, ka tolerancei nav nekāda sakara ar mīlestību, uzskatāmi parāda ASV piemērs :)
Nav tā kā bišķi bērnišķīgi uzskatīt ka materiālo resursu pietiekamība nav viens no laimes priekšnoteikumiem? Vismaz, kamēr dzīvojam šajā pasaulē...
Un hey, kopš kura laika idejas pārspīlējums un pārprasta pielietošana ir šīs idejas augstākā izpausme?
Bet par idejas iebarošanu - nu neiebaros Alķīmiķis, tad iebaros ikdienas masu mēdiji vai vēl kaut kas... Koelju grāmatas vismaz pozicionējas kā filozofiskas - līdz ar to kritiski uztveramas. Ja arī liela daļa tās uztver nekritiski - kas tad ļauns viņiem no tā notiks? Par sātanistiem jau nu tādēļ diez vai kāds kļūs ;)
Tomēr - pilnīgi piekrītu: "Tā (sātanisms) ir tikai viena no reliģijām, precīzāk, tas ir kristietības atvasinājums, un kā tāds man liekas visai neinteresants" Mana iepazīšanās ar sātanismu kā reiz beidzās ar atziņu, ka tā arī ir vēl viena organizēta reliģija, kas ļoti cenšas pierādīt, ka tai ar kristietību nav nekāda sakara... Tā kā, viss ko teicu par sātanismu pārsvarā balstās uz to, ko teici Tu pati...
Man tikai patīk ideja par tiekšanos pēc zināšanām kā pašu galveno...
Un vēl, man tieši šodien patīk rakstīt garus un bezmērķīgus tekstus....
materiālo resursu pietiekamība nosaka tikai to, vai tu izdzīvo vai ne :) būtībā ar laimi tam nav nekāda sakara. bet tas jau ir budisms, pie tam zemākā līmeņa - atrast nesatricināmas laimes formulu :)
es saprotu, ka tev patīk ideja par tiekšanos pēc zināšanām kā pašu galveno :) bija tāds puisis kā Lazarevs, kurš IMHO ļooooti precīzi formulēja domu, ka tāpat, kā zemāk attīstīti ļautiņi tiecas pēc mantas, tā augstāk attīstīti ļautiņi tiecas pēc zināšanām :) kļūda abos gadījumos ir viena un tā pati - ka ne mantu, ne zināšanas kapā līdzi nepaņemsi. (es te briesmīgi trivializēju to, ko Lazarevs saka, bet neko gudrāku nepateikšu, jo neesmu viņu gana daudz lasījusi. bet viņš ir viens no tiem autoriem, kurus man gribētos k-kad izlasīt. atšķirībā no daudziem citiem ;))
From: | atkal |
Date: | 17. Jūlijs 2003 - 20:09 |
---|
| | Re: ? | (Link) |
|
i nez kāpēc man liekas, ka kapā līdzi mēs nepaņemsim absolūti neko... zinu, es esmu pārāk liels materiālists. bet no teksta, vismaz kā ta te pasniegts, izriet, ka ir kaut kas cits, ko var kapā paņemt un tiekšanās pēc kā nebūtu kļūda... nezinu. var jau būt, ka mēs dažādi uztveram "paņemšanu līdzi kapā" :) ja vispār runājam par šo tēmu, tad man liekas, ka mazāka kļūda tādā gadījumā ir nevis tiekties pēc kaut kā kapā paņemama, bet censties maksimāli lielu daļu no sevis atstāt ārpus kapa, atstāt sevi citu cilvēku atmiņās, vēsturē, savos darbos...
bet par tām zināšanām - vai nav tā, ka zināšanu uzkrāšana ir kā ķēdes reakcija - jo vairāk to ir uzkrāts, jo vairāk gribas uzkrāt vēl (un tas pat notiek automātiski)? tāpēc var gadīties, ka "augstāk attīstīto" ļautiņu tieksme pēc zināšanām nemaz īpaši nav viņu nopelns, tā vienkārši ir zināšanu "daba", īpašība, kas piemīt jau uzkrātajām zināšanām. :)
the same about money - jo vairāk tās ir, jo vairāk gribas ;)
nu būtībā, Latvijā dzīvojot Tu iepazīsti luterānismu, nevis kristietību kopumā... un vēl luterāniskajā Latvijā gandrīz visiem ir no mazotnes ieaudzināti stereotipi par katolicismu un ortodoksālo grieķu baznīcu... luterānisms pats par sevi ir tik pat tāls no ortodoksālās kristietības, kā jehovisms, tāpēc pēc tā jau nu nevajadzētu veidot savus priekšstatus...
bet nu par visu pārējo Tev ir taisnība... bet pēc zināšanām gan baznīca neiesaka cilvēkam tiekties... pēc zināšanām drīkst tiekties tikai "посвященные", tb tie, kas saņemot zināšanas, neko nesalaidīs grīstē... tieši tāpēc zināšanas ir Lucifera ierocis, jo iedod Tu tautai zināšanas un paskaties, kas notiks tālāk... kādreiz pavēro cilvēkus, kas lasa "Sensāciju" un uzskata,ka visus pasaules noslēpumus zina un Tu sapratīsi par ko iet runa...
es nedomāju, ka tas ar tām zināšanām ir tik primitīvi - ka pie tām necienīgos nepielaiž tāpēc, lai neko nesalaiž grīstē. pasaule jau nau windowzis, kas nokaras pie pirmās kļūdas :) drīzāk man liekas, ka tas ir kā Kastaņedam elles metafora iekš grāmatas par sapņošanu - ja esi lasījis. par to, ka sātanam ir visas zināšanas, kuras viņš tev izsniegs apmaiņā pret dvēseli. sākumā, protams, iebaros vienkārši tāpat, vēlāk paprasīs kaut ko pretī. vai arī kā Lazarevs to paskaidro - tāds jancīgs kristietības, budisma un vēl nezin kā mikslis viņam tā karmas diagnostika :) - pārlieka pieķeršanās da jebkam, kas nav Dievs, ir grēks, vai tā būtu pieķeršanās kādam cilvēkam vai pieķeršanās naudai vai zināšanām, vai savam priekšstatam par sevi kā ūberkruto kristieti, piemēram :)
nez, man liekas, ka kristietībā ir kaut kas pilnīgi nogājis šķērsām ar to absolūti personificēto dievu, kas ir "ārpus" pasaules. tā ir izklaidējoša doma, protams, bet čujs man saka, ka tā nav lāgā. (es tev jau teicu, ka man ir jauns paziņa - Čujs Ivanovičs, pa pjaņiem muld kā pa ķešu, saprast es viņu nesaprotu, tikai zinu - šitais viņam liekas pareizs, tas nea ;))
jā, bet kāpēc zināšanas ir sātana īpašums? ne jau tāpēc, ka zināšanas - sātans, muļķība - Dievs... tāpēc, ka jo vairāk cilvēks zina, jo vairāk viņš šaubās... muļķim iestāstīsi par debesu valstību, par Seiramīdas gaisa dārziem vai par Paradīzes dārza dislokāciju Ceilonā... bet cilvēks ar zināšanām ir tendēts visu pārbaudīt... un par visu šaubīties... bet šaubas nogalina ticību... tieši tāpēc kristietībā pie zināšanām drīkst laist tikai cilvēkus, kas ir pietiekami stipri savā ticībā, lai zināšanas neradītu šaubas, bet ja arī rastos šaubas, lai tās nenovestu neceļos....
un kristietībā jau nav "absolūti personificētais, ārpus pasaules stāvošais dievs"... tā ir gnosticismā un deismā, bet, teiksim - katolicismā Dieva ideja ir samērā panteiska...
es jau NEKO, bet dazhs labs te atkal jauc zinaashanas ar gudriibu :P zinaashanu pretstats ir nezinaashana, ignorance (un es neapgalvoju, ka saatanam pieder zinaashanas un dievam nee, es tik pienjemu, ka vinjiem abiem buutu jaabuut gana informeetiem, lai vareetu sekmiigi ciiniities un viss nenotiktu vienos vaartos ;)). muljkjiiba savukaart ir gudriibas pretstats. probleemas saakas tad, kad zinaashanas tiek savienotas ar muljkjiibu :)
ai nu ok, terminoloģija tik un tā nav mana stiprā puse... pieņemsim, ka tas ko es runāju nav pareizi, bet tikai tāpēc, ka es to neprotu ielikt pareizos vārdos.... bet nu galvenais ir tas, ka es zinu, ko es vēlos pateikt...
P.S. šodien sapnī izkritu latviešu valodas eksāmenā... eksaminētāji bija profesors Reņģe un, ja nemaldos - profesors Rozenvalds.... tā nu es vienīgais kursā izkritu eksāmenā latviešu valodā un pārvērtos par igauni.... a beigās pārvērtos par milzi, profesors Rozenvalds pārvērtās par pundurīti un es ar nagu viņu nejauši izsmērēju pa galdu.... un visiem paziņoju, ka viņš gāja bojā nelaimes gadījumā... un devos uz dušu.... ;D |
|
|