Jūlijs 17., 2003
![](http://klab.lv/userpic/38037/194) | 04:52 - koelju
|
Comments:
nu būtībā, Latvijā dzīvojot Tu iepazīsti luterānismu, nevis kristietību kopumā... un vēl luterāniskajā Latvijā gandrīz visiem ir no mazotnes ieaudzināti stereotipi par katolicismu un ortodoksālo grieķu baznīcu... luterānisms pats par sevi ir tik pat tāls no ortodoksālās kristietības, kā jehovisms, tāpēc pēc tā jau nu nevajadzētu veidot savus priekšstatus...
bet nu par visu pārējo Tev ir taisnība... bet pēc zināšanām gan baznīca neiesaka cilvēkam tiekties... pēc zināšanām drīkst tiekties tikai "посвященные", tb tie, kas saņemot zināšanas, neko nesalaidīs grīstē... tieši tāpēc zināšanas ir Lucifera ierocis, jo iedod Tu tautai zināšanas un paskaties, kas notiks tālāk... kādreiz pavēro cilvēkus, kas lasa "Sensāciju" un uzskata,ka visus pasaules noslēpumus zina un Tu sapratīsi par ko iet runa...
es nedomāju, ka tas ar tām zināšanām ir tik primitīvi - ka pie tām necienīgos nepielaiž tāpēc, lai neko nesalaiž grīstē. pasaule jau nau windowzis, kas nokaras pie pirmās kļūdas :) drīzāk man liekas, ka tas ir kā Kastaņedam elles metafora iekš grāmatas par sapņošanu - ja esi lasījis. par to, ka sātanam ir visas zināšanas, kuras viņš tev izsniegs apmaiņā pret dvēseli. sākumā, protams, iebaros vienkārši tāpat, vēlāk paprasīs kaut ko pretī. vai arī kā Lazarevs to paskaidro - tāds jancīgs kristietības, budisma un vēl nezin kā mikslis viņam tā karmas diagnostika :) - pārlieka pieķeršanās da jebkam, kas nav Dievs, ir grēks, vai tā būtu pieķeršanās kādam cilvēkam vai pieķeršanās naudai vai zināšanām, vai savam priekšstatam par sevi kā ūberkruto kristieti, piemēram :)
nez, man liekas, ka kristietībā ir kaut kas pilnīgi nogājis šķērsām ar to absolūti personificēto dievu, kas ir "ārpus" pasaules. tā ir izklaidējoša doma, protams, bet čujs man saka, ka tā nav lāgā. (es tev jau teicu, ka man ir jauns paziņa - Čujs Ivanovičs, pa pjaņiem muld kā pa ķešu, saprast es viņu nesaprotu, tikai zinu - šitais viņam liekas pareizs, tas nea ;))
jā, bet kāpēc zināšanas ir sātana īpašums? ne jau tāpēc, ka zināšanas - sātans, muļķība - Dievs... tāpēc, ka jo vairāk cilvēks zina, jo vairāk viņš šaubās... muļķim iestāstīsi par debesu valstību, par Seiramīdas gaisa dārziem vai par Paradīzes dārza dislokāciju Ceilonā... bet cilvēks ar zināšanām ir tendēts visu pārbaudīt... un par visu šaubīties... bet šaubas nogalina ticību... tieši tāpēc kristietībā pie zināšanām drīkst laist tikai cilvēkus, kas ir pietiekami stipri savā ticībā, lai zināšanas neradītu šaubas, bet ja arī rastos šaubas, lai tās nenovestu neceļos....
un kristietībā jau nav "absolūti personificētais, ārpus pasaules stāvošais dievs"... tā ir gnosticismā un deismā, bet, teiksim - katolicismā Dieva ideja ir samērā panteiska...
es jau NEKO, bet dazhs labs te atkal jauc zinaashanas ar gudriibu :P zinaashanu pretstats ir nezinaashana, ignorance (un es neapgalvoju, ka saatanam pieder zinaashanas un dievam nee, es tik pienjemu, ka vinjiem abiem buutu jaabuut gana informeetiem, lai vareetu sekmiigi ciiniities un viss nenotiktu vienos vaartos ;)). muljkjiiba savukaart ir gudriibas pretstats. probleemas saakas tad, kad zinaashanas tiek savienotas ar muljkjiibu :)
ai nu ok, terminoloģija tik un tā nav mana stiprā puse... pieņemsim, ka tas ko es runāju nav pareizi, bet tikai tāpēc, ka es to neprotu ielikt pareizos vārdos.... bet nu galvenais ir tas, ka es zinu, ko es vēlos pateikt...
P.S. šodien sapnī izkritu latviešu valodas eksāmenā... eksaminētāji bija profesors Reņģe un, ja nemaldos - profesors Rozenvalds.... tā nu es vienīgais kursā izkritu eksāmenā latviešu valodā un pārvērtos par igauni.... a beigās pārvērtos par milzi, profesors Rozenvalds pārvērtās par pundurīti un es ar nagu viņu nejauši izsmērēju pa galdu.... un visiem paziņoju, ka viņš gāja bojā nelaimes gadījumā... un devos uz dušu.... ;D |
|
|