materiālo resursu pietiekamība nosaka tikai to, vai tu izdzīvo vai ne :) būtībā ar laimi tam nav nekāda sakara. bet tas jau ir budisms, pie tam zemākā līmeņa - atrast nesatricināmas laimes formulu :)

es saprotu, ka tev patīk ideja par tiekšanos pēc zināšanām kā pašu galveno :) bija tāds puisis kā Lazarevs, kurš IMHO ļooooti precīzi formulēja domu, ka tāpat, kā zemāk attīstīti ļautiņi tiecas pēc mantas, tā augstāk attīstīti ļautiņi tiecas pēc zināšanām :) kļūda abos gadījumos ir viena un tā pati - ka ne mantu, ne zināšanas kapā līdzi nepaņemsi. (es te briesmīgi trivializēju to, ko Lazarevs saka, bet neko gudrāku nepateikšu, jo neesmu viņu gana daudz lasījusi. bet viņš ir viens no tiem autoriem, kurus man gribētos k-kad izlasīt. atšķirībā no daudziem citiem ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

i nez kāpēc man liekas, ka kapā līdzi mēs nepaņemsim absolūti neko... zinu, es esmu pārāk liels materiālists. bet no teksta, vismaz kā ta te pasniegts, izriet, ka ir kaut kas cits, ko var kapā paņemt un tiekšanās pēc kā nebūtu kļūda... nezinu. var jau būt, ka mēs dažādi uztveram "paņemšanu līdzi kapā" :) ja vispār runājam par šo tēmu, tad man liekas, ka mazāka kļūda tādā gadījumā ir nevis tiekties pēc kaut kā kapā paņemama, bet censties maksimāli lielu daļu no sevis atstāt ārpus kapa, atstāt sevi citu cilvēku atmiņās, vēsturē, savos darbos...

bet par tām zināšanām - vai nav tā, ka zināšanu uzkrāšana ir kā ķēdes reakcija - jo vairāk to ir uzkrāts, jo vairāk gribas uzkrāt vēl (un tas pat notiek automātiski)? tāpēc var gadīties, ka "augstāk attīstīto" ļautiņu tieksme pēc zināšanām nemaz īpaši nav viņu nopelns, tā vienkārši ir zināšanu "daba", īpašība, kas piemīt jau uzkrātajām zināšanām. :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

the same about money - jo vairāk tās ir, jo vairāk gribas ;)

(Reply to this) (Parent)