Aizvakar sapnī nomiru, piemēram. Nebiju es, biju astronauts, kurš pieņēma ātru, trennētu lēmumu veikt pašnāvību, ieliekot ķiverē kārtridžu. Pārējo paveica ķivere. Nāve bija raupja, atraujoša un nedabīga, bet sapnis turpinājās. Mana apziņa bezķermeniski bija saviesīgā launagā, kur skatījos uz savu sievu un avīzi aiz viņas. Avīzes virsrakstā bija neiejūtīgs komentārs par manas ekipāžas avāriju un es vēlējos, lai viņa uzzinātu par notikušo no cilvēcīgas personas, nevis preses.

(Reply to this) (Thread)

Tātad sapņos nāve īsti nenotiek. Nu tādā nozīmē, ka viss beigtos. Tu it kā nomirsti, bet apziņas līmenī turpini joprojām eksistēt. Un sapņos nāve parasti ir nesāpīga, pat ja nošauj.Vai tev ir bijušas kādas fiziskas sajūtas, kad sapnī nomirsti?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šajā sapnī nāve bija pat ļoti, var teikt, sāpīga. Crude, fast, tearing. Parasti jau sapnī mirstot, pamostās.

(Reply to this) (Parent)