Oktobris 17., 2018

19:12 Dorians Pelēks I Ik rītu mostoties viņš atver muti Pa rīkli izlien knakstoša čūska Pār vēsajiem palagiem aizslīd Un nostājas kaktā kā miets II Vakaros viņš atgriežas arvien agrāk Cik dīvaina sajūta Kad nav nekādas sajūtas Ceļš uz mājām kļūst arvien īsāks Un čūska - arvien garāka Izģērbies kails viņš pa skriemelim vien Saliek to atpakaļ vietā Līdz beidzot spēj pacelt galvu Un atsegt ģīmetnes seju III Tam čalim ģīmetnē nav balss Un tā viņam arī vajag Jo viņš tāpat nekad neklausās Mūždien no sevis ko iedomājas Un dara visu, kā grib IV Sapnī čūska sniedz viņam augli Bet viņš jau nav muļķis Ja es zināšu kas šitais ir Tad tā vairs nebūs paradīze Tags: dz

(1 teica | man šķiet, ir tā...)

Comments:

From: iive Date: 17. Oktobris 2018 - 23:00 (Link)

<3

(Reply to this)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi