Oktobris 17., 2018
honeybee | 19:12 Dorians Pelēks
I
Ik rītu mostoties viņš atver muti Pa rīkli izlien knakstoša čūska Pār vēsajiem palagiem aizslīd Un nostājas kaktā kā miets
II
Vakaros viņš atgriežas arvien agrāk Cik dīvaina sajūta Kad nav nekādas sajūtas Ceļš uz mājām kļūst arvien īsāks Un čūska - arvien garāka
Izģērbies kails viņš pa skriemelim vien Saliek to atpakaļ vietā Līdz beidzot spēj pacelt galvu Un atsegt ģīmetnes seju
III
Tam čalim ģīmetnē nav balss Un tā viņam arī vajag Jo viņš tāpat nekad neklausās Mūždien no sevis ko iedomājas Un dara visu, kā grib
IV
Sapnī čūska sniedz viņam augli Bet viņš jau nav muļķis Ja es zināšu kas šitais ir Tad tā vairs nebūs paradīze
|
Reply
|
|
|
|
Sviesta Ciba |