Aizdomājos par to no lingvistikas viedokļa:

vēl taču ir vietniekvārdi :)

un pēc tam arī cilvēku personvārdi

Pēc tam var apzīmēt pēc īpašībām – garais, īsais, resnais, tievais, gudrais, ātrais utt.

Var pēc vietas nosaukuma – cēsnieks vs. cēsinieks utt.

Pēc amata nosaukuma – kalējs, mednieks, arājs utt.

Bet interesanti, ka valodā šīs kategorijas nav strikti nodalītas. Daudzi apzīmējumi var arī kļūt par cilvēku vārdiem/uzvārdiem. Un kaut kā cilvēki pierod pie tiem, un vairs nedomā par to nozīmi. Teiksim, vai deputāts Parādnieks tiešām ir visiem parādā naudu? Lai gan pēc idejas viņam jau steigšus vajadzētu iesniegt pieteikumu uzvārda maiņai. Bet to viņš nedara, jo acīmredzot uzvārds kā zīmols ir spēcīgāks nekā iespējamās negatīvās konotācijas, ko šis uzvārds izraisa. Un uzvārda maiņa vēl būtu signalizēšana, ka viņam ir zema pašapziņa, ka jāmaina uzvārds, lai to uzlabotu.

Bet ja nu cilvēkam nekā nav, ar ko sevi parādīt, kā tikai uzvārds, tad gan tas varētu būt nepieciešams.

(Reply to this) (Parent)