Tas pašas humanitārās, īpaši sociālās zinātne sir pilnas ar politkorektumu. Da es pat teiktu, ka politkorektums tur vairs nav īstais vārds, bet drīzāk ideoloģiska nomenklatūra. Nezinu par kādiem vārdiem viņš būtu varējis runāt, bet ir diezgan viegli iedomāties idejas/secinājumus pie kuriem nedrīkst nonākt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vot intereses pēc tad iedomājies un pastāsti, kādas tad ir tās idejas, pie kurām "nedrīkst" nonākt specifiski politkorektuma dēļ, lai arī tās atbilst citām zinātnes prasībām (piemēram, "ir precīzi un nepārprotami noformulētas"). Es pat neuzskatu, ka tādu ideju *nav*, bet nu zinkā, tu man nupat aizrādīji par to, ka es mēģinu no cilvēka teiktā izvilkt to, ko viņš nav ne teicis, ne domājis, būtu muļķīgi tādu kļūdu pieļaut vēlreiz.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu, piemēram, praktiski visi rezultāti par dažādu homo sapiens populāciju "innate differences" (kā lai precīzi pasaka latviski? Iedzimtās atšķirības ir tuvu, bet ne gluži tas) ir diezgan ļoti tabu tēma; nu, pētīt vēl var, bet tiešā tekstā pārāk skaļi teikt secinājumus nedrīkst, jo tad tevi politkorektā sabiedrība "nolinčos"; pa lielam visa tēma par tautu/rasu(lai nu kā tās definētu)/dzimumu objektīvajām atšķirībām daudzējādi balstās uz demagoģiju tieši tādēļ, ka tie, kas spētu korekti un precīzi aprakstīt novērojumus, kādas tad un cik lielas(mazas) tās atšķirības objektīvi ir, ļoti apzināti izvairās to darīt, jo to darīt ir viņiem personīgi riskanti, neko labu tas nenesīs bet nepatikšanas līdz pat amata zaudēšanai gan.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu man šķiet, ka tu jau šeit precīzi parādi, kur ir problēma - lai vispār varētu runāt par tautu/populāciju/izcelsmju/fenotipu (kas ir ļoti dažādas lietas, un vārdu "rase" nelieto lielā mērā tāpēc, ka zem šī apzīmējuma ir bāzuši apakšā visu ko, tas ir nereāli neprecīzs un bieži vien politiski diktēts) atšķirībām, ir ļoti precīzi jādefinē, precīzi par ko ir runa, un no šīs definīcijas vispār izriet tas, par kādām atšķirībām ir iespējams runāt (t.i., vai par "iedzimtām atšķirībām" tu runā kā par ģenētiku, epiģenētiku, audzināšanu, uzvedību vai ko). Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka ir baisi grūti runāt par "objektīvām" atšķirībām (tas principā ir iespējams, bet ļoti ekskluzīvos gadījumos, kur ir endogāma populācija + atšķirības ir ģenētiskas), pārējos gadījumos pastāv subjektivitātes elements jau datu atlases līmenī, kas viss ir jāatrunā. Manuprāt, ja tas viss ir izdarīts + paši cilvēki piekrīt, ka viņus šitā pēta, tad neredzu problēmu & esmu redzējusi pētījumus, kuros tas ir korekti izdarīts da neviens nav sakreņķējies.
[protams, noteikti ka ir arī cilvēki, kas saka "akkk, ja man tikai ĻAUTU (tb naudu dotu), vot tad gan es TĀĀĀDU pētījumu uztaisītu, visu, kā ir, pateiktu", bet šitā problēma ir visvisādiem pētniekiem]
nu tbš problēma "zinātne tiek finansēta atbilstoši tā laika politiskajai konjunktūrai" pastāv un ir reāla; un zinātniekiem laiku pa laikam ir jāšmugulē savi pētījumi ar tādiem nosaukumiem, "par ko naudu iedos", bet šeit ir atkal tas pigors, ka reizēm tā valoda, ko paši zinātnieki uzskata par adekvātu un cenšas lietot, nav tā, ko politiķi par tādu uzskata. tb nebrīnītos, ja atsevišķu valstu politiķi daudz labprātāk samaksātu par pētījumu "nēģeri ir debīli" nevis kaut ko politkorektu un nesaprotamu :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Demagoģija un runāšana aplinklus tev labi padodas. Pet pietiekami lakoniski izskaidroja. Piemēri ir cik tik uziet, pats esmu tādus minējis labi daudz. Nevajag vaņku vaļaķ un gorīties. Tas tikai afirmē vecā sakārņa pausto.

(Reply to this) (Parent)

Da nu, liela daļa zinātnieku ar prieku pēta, kāpēc "nēģeri ir debīli" un bet vietām politkorektie politiķi viņiem to negrib ļaut.

(Reply to this) (Parent)

Jā, es arī pieprasu piemērus studijā.

(Reply to this) (Parent)