pašam - skaidrs: ja cilvēks nejūtas labi, viņš iet pie ārsta un viss notiek - tik tālu, cik tālu mēs saprotam lietas un protam ārstēt.

citiem - eee, te paliek interesanti. Un ja nu tie citi ir nenormāli? Tas nav retorisks jautājums, tas ir tieši apskatāmais keiss - protestētājs pret noteikti kārtību/režīmu, piemēram. Traucē darba kolektīvam sasniegt labus sacensības [sociālistiskās vai korporatīvās] rādītājus. Lecas. Grib kaut ko neparastu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Well, kolektīva rādītājiem traucējošam indivīdam jau nav spiesta lieta turpināt palikt šajā kolektīvā. Neparastas pieredzes nav gluži tas, uz ko mēdz eksplicīti optimizēt tādi uzstādījumi, kuru mērķis ir efektīvi darīt lietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nu jā bet tad mēs varam noķert efektu, kur pētniecisko kolektīvu pamet tieši vērtīgākie prāti, tie ar labāku iztēli, piemēram.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tajos [diezgan retajos] gadījumos, kur ļoti vērtīgs kolēģis izrādās tiešām nespējīgs iekļauties kolektīvā, var izdomāt dažādus kompromisa risinājumus (ielikt viņu kā pieaicinātu ekspertu, ļaut strādāt attālināti utt.) un tas arī tiek darīts. Praksē gan šāda veida indivīdi lielākajā daļā gadījumu izrādās vienkārši izlaidušies, ar pārspīlētu sava svarīguma sajūtu un virkni nekonstruktīvu mēmu.

Evidence augstāk minētajam – personīga pieredze un dažādu kompāniju dažāda ranga darbinieku pārdomas un novērojumi blogos, soctīklos u.c.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Runājot par lietu darīšanas organizāciju, kas ir drusku atkāpe no tēmas bet enīvej. Es domāju, ka vispār tāda turēšanās pie kautkādas disciplīnas ikdienā nav vajadzīga. Ir vajadzīga tad, kad notiekas attiecīgā situācija. Piemērs ir stārtreks, viņi tur uz enterprise vispār ir draudzīgs bariņš, bet strauji pārvēršas militārā komandā tikko notiek problēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Šaubos, vai stārtreku var izmantot par reālistisku piemēru šai vai kādai citai lietai (īpaši ņemot vērā to, ka sabiedrības un ekonomikas plānā tur diezgan nepārprotami izpaužas Rodenberija personīgie uzskati).

Jā, praksē ir iespējami dažādi darba darīšanas organizācijas modeļi, bet arī vaļīgākajos no tiem (piem., decentralizēts neklātienes darbs pie open source projektiem) prakse rāda, ka daudz labākus rezultātus uzrāda tie projekti, kuros ir, pirmkārt, tāda vai citāda hierarhija un, otrkārt, zināmi iekšējie standarti (Linux kodols, darbs pie daudzu kompilatoru un matemātisku rīku izstrādes utt.)

(Reply to this) (Parent)