Nu, lūk, tas arī ir sociālais konstrukts, kas nav nemaz tik pašsaprotams kā normāls. Jo kāpēc gan lai nevarētu interesēties par cilvēkiem kā eksotiskiem? Uzsākt sarunu, ja ir seksuāla interese taču būtu ok? Un kāda vispār ir nozīme tam, ko tu galvā domā, kad uzsāc sarunu ar blakussēdētāju, kamēr vien nepārkāp kaut kādas nezināmas pieņemtās robežas?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un? Tu man nupat pierādīji, ka
1) dažu cilvēku sociālie konstrukti citiem var nelikties kā "normāli", kas principā ir sociālā konstrukta definīcijas daļa (jautājums tikai par proporcijām)
2) ka tev šķiet normāli uzsākt sarunu iz sērijas "tev i hidžābs, ejam pisties", kas (manā sievietes pieredzē) absolūti lielākajā daļā gadījumu ir vienkārši derdzīgi - ar nelielām atkāpēm priekš tiem, kas laikus developē arī citu interesi, ne tikai seksuālu.

Doma par tevi kā par vienu no tiem derdzīgajiem tipiem, kam šķiet "normāli" uzsākt sarunu tikai seksuālas intereses dēļ, piezīmēsim, neuzlabo tēlu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) Un kā tu vari zināt, pie kuras proporcijas tu piederi?

2) Tai pašā laikā tas ir konstrukts, ko par normālu atzīst lielākā daļa. Protams, darot to daudz sociāli prasmīgākā veidā nekā tu iesaki. Kas šo aspektu padara vēl interesantāku ir tas, ka šī pati lielākā daļā DOMĀ, ka tas nav sociāli pieņemami, ka tas ir derdzīgi utt.

Šis ir pat vēl ļoti vienkāršs piemērs par to, ko mēs reāli darām un ko mēs apgalvojam, ko mēs darām, ir ļoti dažādas lietas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

no shit, sherlock.

(Reply to this) (Parent)