"Tik ilgi, kamēr nav papildus evidences, kas liecinātu, ka noklusētās premisas būtiski maina uzstādījumu – jā, tas būtu pareizi."

Es gan teiktu, ka noklusētas premisas ir sloppy logic no autoru puses, jo vispār tas ir paņēmiens, ko izmanto demagoģijā. Tai pat laikā, protams, nevar zināt, vai tāds ir autoru mērķis, vai vnk paviršība.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu vispār tā grāmata izskatās, emmm, drusciņ demagoģiska. bet cilvēki, kurus es cienu, uzskata šo grāmatu par pietiekami labu izejas punktu tālākai domāšanai, so.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tā grāmata ir vismaz drusciņ demagoģiska. Tajā pašā laikā, tā ir diezgan solīds pētījums par ģenētikas un intelekta krustpunktiem priekš 1994. gada (t.i., kā vispārīgs ievads tēmā tā joprojām nav šausmīgi daudz par vecu, bet priekš darba ar šiem jautājumiem to būtu jāaugmentē ar up-to-date pētījumiem par tēmu).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

94 gads, eeee, nujā par epiģenētisko regulēšanu vismaz medicīniskajā ķīmijā vēl praktiski nerunāja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tieši tā, tajā laikā par epiģenētiku dzīvniekos vēl praktiski nekas nebija zināms. Bija aptuvens priekšstats par to, ka augiem ir pazīmes, kas pārmantojas ne gluži darviniski, bet tas priekš tā laika ir aptuveni viss.

(Reply to this) (Parent)

M, kā jau minēju, lasījusi neesmu, bet man likās, ka tur izejas dati ir dažādas sociālās statistikas. Tur tiešām ir arī kaut kas no ģenētikas pētījumiem?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Salīdzinoši nedaudz. Ģenētisko leņķi šim jautājumam tiešām ir daudz labāk ņemt no tekošajiem pētījumiem (viens pavisam nesens piemērs), gan tādēļ, ka 1994. g. priekšstats par ģenētiku bija daudz rudimentārāks, nekā tas ir bijis pēdējā piecgadē, gan tādēļ, ka pašā grāmatā tas ir apskatīts diezgan shematiski.

Korektāks mana komentāra pārfrāzējums būtu "par IQ/g kā daļēji pārmantotas īpašības un dažādu life outcomes krustojumiem".

(Reply to this) (Parent)