Ar šādu uzstādījumu, neizgudros pēc pieciem-desmit gadiem. Jo tas, kas pie šitā pieķersies pēc pieciem-desmit, atkal nonāks pie šīs pašas dilemmas. Un pēc tam atkal un atkal, un strādāt lauciņā varēs tikai tad, kad militāristi būs izgudrojuši tik efektīvus piebeigšanas instrumentus, ka šitās raķetes viņus vairs neinteresēs.

Turklāt šajā piemērā ir tāds ne vienmēr realitātei atbilstošs aspekts, ka zinātnieks ir informēts, ka viņa pētījumu nogalināmrīku ražošanai alkst izmantot militāristi. Tobiš - vai agrīnajiem radioaktīvo elementu pētniekiem, nu, ja šamie būtu dzīvi, būtu jājūtas atbildīgiem par atombumbām? Viņu laikā i ne domas nebija, ka tādu mantu kaut teorētiski varētu uzmeistarot, bet nu, bez viņu pētījumiem līdz tam noteikti netiktu.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es vairāk par to, ka lielākajā tiesā gadījumu nav jau gluži tā, ka, ja konkrēto pētījumu neveic Uzreiz un Tagad, tad viss ir padirsts un šīs zināšanas nekad netiks iegūtas. T.i., tā ētikas problēma ir nevis "vai nu būs, vai nu nebūs", bet gan "vai nu tagad šitā, vai varbūt vēlāk kaut kā citādi". es saprotu, ka Konkurence un Ja Ne Es, Tad Kāds Cits, bet tā atkal nav "zināšanas būs zudušas, x nekad netiks izgudrots" problēma.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tiks jau, tiks izgudrots tas X, bet to, ka "tagad labāk ne", redz ļoti retos gadījumos - nu, kā kompozītmateriālu piemērā, kur pētnieks redz, ka aiz durvīm jau militāristi slienājas ar raķetes rasējumu azotē.

Līdz ar to jautājums - cik lielā mērā vispār ir iespējams tā kārtīgi izvērtēt sava pētījuma potenciālās sekas? Diez vai iekšdedzes dzinēja izgudrotājam varēja ienākt prātā mūsdienu tanks, vai, teiksim, Voltam - elektriskais krēsls.

(Tas tikai par šo pusi, jautājumus par konkurenci un "publish or perish" situāciju neskarot, kas to visu padara vēl smagāku, un lēmumu pieņemšanas procesu nosliec par sliktu tīri ētiskajiem apsvērumiem).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nevar paredzēt, which makes it all the more interesting

nu tādā ziņā, ka būtu tak saprātīgi reģistrēt visus šos keisus un domāt, kā darīt, lai atkal neuztaisa no kaut kā potenciāli laba kaut kādu draņķību

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā tu iztēlojies reģistrēšanu, ja publicēt nedrīkst?

(Reply to this) (Parent)

"...un domāt, kā darīt, lai atkal neuztaisa no kaut kā potenciāli laba kaut kādu draņķību" - Domāt, protams, vajag. Diemžēl pat savas paaudzes tehnoloģisko risinājumu ietvaros ne vienmēr visi varianti ir apdomājami, par tehnoloģijām/zināšanām, kas varētu tikt radītas neprognozējami tālā nākotnē, pat nerunājot. Līdz ar to, vispārīgā gadījumā nav iespējams kaut cik nopietni izvērtēt, vai kāds neizpīpēs, kā ar atklājumu/izgudrojumu X piebeigt ļaudis ātrāk, ērtāk un efektīvāk. Attiecīgi, arī sekas limitējošus pasākumus veikt ir praktiski neiespējami.

(Reply to this) (Parent)