Tiks jau, tiks izgudrots tas X, bet to, ka "tagad labāk ne", redz ļoti retos gadījumos - nu, kā kompozītmateriālu piemērā, kur pētnieks redz, ka aiz durvīm jau militāristi slienājas ar raķetes rasējumu azotē.

Līdz ar to jautājums - cik lielā mērā vispār ir iespējams tā kārtīgi izvērtēt sava pētījuma potenciālās sekas? Diez vai iekšdedzes dzinēja izgudrotājam varēja ienākt prātā mūsdienu tanks, vai, teiksim, Voltam - elektriskais krēsls.

(Tas tikai par šo pusi, jautājumus par konkurenci un "publish or perish" situāciju neskarot, kas to visu padara vēl smagāku, un lēmumu pieņemšanas procesu nosliec par sliktu tīri ētiskajiem apsvērumiem).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu nevar paredzēt, which makes it all the more interesting

nu tādā ziņā, ka būtu tak saprātīgi reģistrēt visus šos keisus un domāt, kā darīt, lai atkal neuztaisa no kaut kā potenciāli laba kaut kādu draņķību

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā tu iztēlojies reģistrēšanu, ja publicēt nedrīkst?

(Reply to this) (Parent)

"...un domāt, kā darīt, lai atkal neuztaisa no kaut kā potenciāli laba kaut kādu draņķību" - Domāt, protams, vajag. Diemžēl pat savas paaudzes tehnoloģisko risinājumu ietvaros ne vienmēr visi varianti ir apdomājami, par tehnoloģijām/zināšanām, kas varētu tikt radītas neprognozējami tālā nākotnē, pat nerunājot. Līdz ar to, vispārīgā gadījumā nav iespējams kaut cik nopietni izvērtēt, vai kāds neizpīpēs, kā ar atklājumu/izgudrojumu X piebeigt ļaudis ātrāk, ērtāk un efektīvāk. Attiecīgi, arī sekas limitējošus pasākumus veikt ir praktiski neiespējami.

(Reply to this) (Parent)