Tikai minu - vai tas nav tas pats scenārijs, ko heteronormatīvajā uzstādījumā ik pa brīdim apžļembā 'vai vīrietis un sievete var būt tikai draugi'?

Jo ļoti, ļoti sen par šādu problēmu no sievieškārtas pārstāves nebija dzirdēts, kaut kā šķita, ka tāds uzstādījums vairāk pagātnes šausmustāstiņiem piederās. Interesanti, liek.. savādāk paskatīties uz sabiedrību.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir. Nu kā - vai nu mani grib gultā, vai mani negrib pat kā kompāniju teātra apmeklējumam. Tā lielā mērā man ir.

Jā, es pati vainīga, jo esmu ļoti agresīva seksualitātes ziņā, bet, no otras puses - ja cilvēks nemāk nodefinēt, kāpēc mani grib/negrib, tad ir vēl vairāk bail/nedroši, nekā, ja māk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

klau, es kaut ko jaucu, vai tu šo visu raksti, ieslodzīta(-s?) vīrieša ķermenī?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es to tā nesauktu. Es eju uz terapiju jau 11 gadus, vēlme ar nazi ko griezt nost man gluži vairs nav. Man ir nauda, es lietoju hormonus, viss notiek. Būs (droši vien) pirmā operācija, droši vien arī pases maiņa.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

valoda nodiktēja skarbumu :) bet pēc būtības tad skaidrs, paldies

(Reply to this) (Parent)

Ahā, šo aspektu nezināju, tas, iespējams, izskaidro.

(Reply to this) (Parent)