nu, tās mātes kas bērnam neļauj pieaugt, nelaiž "vaļā" arī nekāda dāvana nav.

(Reply to this) (Thread)

uķipuķi, kuram incītim tad māmiņa *neļāva* pieaugt? ļaunā, ļaunā māmiņa, cik neiejūtīgi no viņas puses. incītis, jau, protams, nekādīgi nevarēja pats pusaudža gadiņos pasūtīt māmulīti dirst, nu kā tādas šausmas varētu iedomāties.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

aha. Pasūti dirst orkānu un ceri, ka viņš arī aizies.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

1) ko nozīmē "ceri", fucking pasūti dirst un, ja nesūtās, izdomā, kā izdarīt tā, lai nevar tevi ietekmēt
2) ..kas ir pretty much tas, ko ikvienam cilvēkam ar olām un personību agri vai vēlu ir jāizdara, neatkarīgi no dzimuma vai vecuma
3) ..un naratīvs "nabaga puisīšiem-paijucīšiem māmiņa-orkāns neļauj pieaugt" nevienā acī nepalīdz viņiem saprast, ka tas ir viņu pienākums un viņu atbildība stāties pretī visam, kas viņiem traucē augt (nevis māmiņas atbildība kaut kādā superpareizajā brīdī superpareizi "palaist vaļā", nu bet protams tā, lai nesasitas, nabadziņš, un lai netop pārmērīgas mīlestības apskādēts, vai vai vai cik viņiem grūti)

jo mamma ar savām rūpēm-un-mīlestību-un-drāmu-un-visu-pārējo ir tikai viens no pirmajiem treniņiem normālā "fuck this shit, es gribu elpot" dzīvē da attīstībā. kas nozīmē to, ka viņiem nāk tikai par labu (saprāta robežās) par šīm robežām pacīnīties/padiskutēt [apmēram tāpat kā bērniem nāk tikai par labu redzēt no vecāku puses cilvēciskas emocijas, pat ja tās ir nepatīkamas, redzēt un saprast izturēšanās/audzināšanas kļūdas etc]

protams, ir patoloģiski salikumi, par kuriem šausmu filmas uzņem, nu tb kad vismaz viena puse tiešām kaut kādu iemeslu pēc nav spējīga atbildēt par savu rīcību, bet nu nevajag jau klīnisko psiholoģiju automātiski piemērot sadzīves situācijām

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ai, es tevi mīlu, honeybee.
Nozagt atslēgu no mātes spilvena apakšas, jā, lai atbrīvotu mežonīgo purva veci kā Iron John mītā - tas ir tas.

(Reply to this) (Parent)