Oktobris 1., 2015
| 23:05
|
Comments:
sociopātus ielikt par mediķiem, augstākā ranga vadītājiem, krīzes situāciju risinātājiem un politiķiem, tb profesijām, kurās tev vajag pieņemt lēmumus pēc utilitārisma principiem, nevis empātijas
pre-conditioning: 1) pārliecināties, ka cilvēks actually saprot un pieņem utilitārisma prinicipus, nevis ir iemācījies "labi ir darīt labi sev un savai ģimenei" 2) nodrošināt normālu PR servisu, t.i., nelikt sociopātam izmantot visu savu enerģiju, lai tēlotu empātiju cilvēkiem, kurus viņš ņihuja nesaprot
-> pieņemu, ka jau šobrīd augsti funkcionējošie sociopāti šajās profesijās ir diezgan biezā slānī, vienkārši viņi ir tā sačakarēti ar to, ka ir nemitīgi jādīlo ar cilvēkiem, kaut kas jātēlo un jāmēģina iznavigēt cauri dīvainām sociālām konvencijām & nesaprotamām emocijām, ka nepietiek enerģijas vienmēr pieņemt objektīvi labus lēmumus.
OK, (1) tie būtu sociopāti ar iemācītu jeb emulētu empātiju, kas vienkārši nozīmē tās pārnesi no automātisma līmeņa uz apzinātu lēmumu līmeni.
(2) - nu jā, ir vietas, kur dati jāapstrādā/ lēmumi jāpieņem operējot (pie kam ātri un daudz) ar skaitliskiem rādītājiem un sabiedrisku formāciju līmenī, kur iztēloties atsevišķus cilvēkus, kas tās formācijas obv sastāda, procesu tikai bremzētu.
No šejienes secinājums - vajag jauktas komandas no augsti funkcionāliem sociopātiem + labi izglītotiem empātiem, viņi ir komplementāri. Papildinoši.
Also tad ``neirodiversitātes`` koncepts ir precizējams šādi: katram atrast/ parādīt to darbības lauku, kurā viņa atšķirības kļūst par priekšrocību.
hmm, kaut gan ja atceras tos krutos cilvēkus, kas visu sasnieguši tieši pārvarot savas atšķirības/ ierobežojumus, šis ir strīdīgi....
nu tas nebūtu īsti korekti, mazums kas, ja nu mazais sociopāts grib kļūt nevis par veselības ministru, bet par kvantu fiziķi, nevar jau iet pretī tam, ko cilvēks grib
bet, teiksim, katram diversitātes tipam saprast, kur ir viņa vājie punkti (uz kuriem uzspiežot var salauzt cilvēku) un kur stiprās puses, un informēt viņu par šiem faktiem + piedāvāt metodes, kā strādāt ar sevi
promska problēma lielā mērā ir (kā jau visā diversitātē) 1) ka tā lielā mērā ir problēmas risināšana "no ārpuses", tikpat tizli kā man stāstīt, kā būtu jādzīvo maziem melnādainiem bērniņiem, kas dzimuši ASV geto rajonā 2) pieņēmums, ka tie atšķirīgie cilvēki ir savā starpā vienādi (nu tipa "visi geji izturas sievišķīgi" vai "visas lesbietes ir feministes")
vai ``visi krievi ir alkoholiķi`` , stereotipiskā domāšana as-is.
/nevar jau iet pretī tam, ko cilvēks grib/ jes, tikko uzrakstīju komentu, tā šo sapratu, sk. zemāk ko tu teici par ķirurgu ar Tureta sindromu, arī bezkāju skrējējiem un alpīnistiem utt.
Tā jau runā, ka starp super CEO un jo īpaši wallstreet darboņiem sociopātiskais spektrs esot sastopams stipri biežāk, nekā vidēji populācijā. |
|
|