Oktobris 1., 2015
| 23:05
|
Comments:
Also tad ``neirodiversitātes`` koncepts ir precizējams šādi: katram atrast/ parādīt to darbības lauku, kurā viņa atšķirības kļūst par priekšrocību.
hmm, kaut gan ja atceras tos krutos cilvēkus, kas visu sasnieguši tieši pārvarot savas atšķirības/ ierobežojumus, šis ir strīdīgi....
nu tas nebūtu īsti korekti, mazums kas, ja nu mazais sociopāts grib kļūt nevis par veselības ministru, bet par kvantu fiziķi, nevar jau iet pretī tam, ko cilvēks grib
bet, teiksim, katram diversitātes tipam saprast, kur ir viņa vājie punkti (uz kuriem uzspiežot var salauzt cilvēku) un kur stiprās puses, un informēt viņu par šiem faktiem + piedāvāt metodes, kā strādāt ar sevi
promska problēma lielā mērā ir (kā jau visā diversitātē) 1) ka tā lielā mērā ir problēmas risināšana "no ārpuses", tikpat tizli kā man stāstīt, kā būtu jādzīvo maziem melnādainiem bērniņiem, kas dzimuši ASV geto rajonā 2) pieņēmums, ka tie atšķirīgie cilvēki ir savā starpā vienādi (nu tipa "visi geji izturas sievišķīgi" vai "visas lesbietes ir feministes")
vai ``visi krievi ir alkoholiķi`` , stereotipiskā domāšana as-is.
/nevar jau iet pretī tam, ko cilvēks grib/ jes, tikko uzrakstīju komentu, tā šo sapratu, sk. zemāk ko tu teici par ķirurgu ar Tureta sindromu, arī bezkāju skrējējiem un alpīnistiem utt.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |