hardcore transhumānisti droši vien teiktu, ka dvēseles nav vispār :) mans agnostiķa pieņēmums būtu, ja mēs uzskatām, ka vienolas dvīņiem ir katram sava dvēsele (lai arī ģenētiski viņi ir identiski), tad katrai kopijai būtu sava dvēsele.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jes viņi tā teiktu :) Bet ja mēs ar vārdu dvēsele jeb ego jeb ``es`` jeb persona apzīmējam to unikālo struktūru, kas ir dotajam saprātam tad sanāk tavs variants - tāda ir katrai kopijai

(Reply to this) (Parent)

bet vai dvēsele ir psihē? (manuprāt ir iespējams runāt par dvēseli, kas nav "es", subjekta sajūta, kas ir tikai šķietamība)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, pie augšupielādes varētu runāt par to, ka augšupielādētajam cilvēkam nav dvēseles, tikai tad, ja pieņemam, ka dvēsele ir cieši saistīta ar ķermeni.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tad jau dvēsele ir mirstīga?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu man vispār ir grūti saprast, ko cilvēki domā ar vārdu "dvēsele"

tā, kā es lietoju vārdu "dvēsele", ko es daru ļoti reti, es ar to domāju to konceptu lauku, ar ko cilvēks identificē sevi un savu mijiedarbību ar pasauli - un arī to veidu, kā cilvēks skatās uz pasauli, un tas viss ir skatāms cauri laikam (t.i., es esmu galīgi cits cilvēks nekā bērnībā, bet tipa dvēsele ir tā pati). tas gandrīz nekad nav īsti izmantojams koncepts, ja nu vienīgi retajās situācijās, kad cilvēka dvēsele ir "ievainota", "pazaudēta" vai "totāli padirsta", bet nu generally tur ir jāizdara kaut ko dramatiski briesmīgu, lai tā būtu (teiksim, slepkavība varētu būt kkas tāds, vismaz man). un manā izpratnē dvēsele ir ļoti salikta lieta, līdz ar to - zūdoša, līdz ar to - mirstīga. un manā izpratnē (tb mana dvēsele) nav tik cieši saistīta ar ķermeni, lai nepārdzīvotu augšupielādi, kamēr, pieņemu, ir cilvēki, kam ir (nu, piemēram, cilvēki, kas labāk mirtu nekā dzīvotu ar sakropļotu ķermeni); man tā ir diezgan ļoti saistīta ar prātu (smagas psihiskas slimības/atkarības varētu būt bīstamas dvēselei)

lūk, bet tas ir tikai tas, kā es šo vārdu varu interpretēt, citiem ir citādi, tāpēc arī tas jautājums par to, cik ļoti dvēsele citiem ir saistīta ar ķermeni. ja tā ir absolūti piesaistīta (nu tb ķermenis mirst => dvēsele no tā atdalās un aiznesas prom), tad augšupielādētam saprātam (un mākslīgajam intelektamn) vai nu nevar būt dvēseles, vai arī tam ir atsevišķa dvēsele (kas rodas/piesaistās kaut kādā mistiskā punktā - līdzīgi kā spermai nav dvēseles, bet bērnam ir, tātad kkur pa vidu tā dvēsele ir uzradusies) un vairākām kopijām arī ir atsevišķas dvēseles (protams, ja vien mēs nedomājam, ka identiskiem dvīņiem ir viena dvēsele uz abiem ;))

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es domāju, ka lielākoties cilvēki ar dvēseli saprot kaut kādu huiņu :) bet, kā jau rakstīju zemāk, pēdējā laikā man patīk iedomāties pavisam citu dvēseli - tādu, kurai nav nekāda sakara ar cilvēka apziņu, pašapziņu, sensorajiem datiem, ķermeni un vispār jebko. man vēl pagaidām grūti formulēt, kāda no tās jēga, ja tai nav nekāda sakara ne ar neko. (kaut kāds jau tomēr laikam ir)

es padomāšu, kā šāds dvēseles koncepts spēlētu tavā scenārijā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, es domāju, tur var paņemt reālās dzīves analoģijas

- identiski dvīņi (= kopija, bet ar atšķirīgu attīstību)
- cilvēks, kurš ir pilnībā zaudējis visas ķermeņa funkcijas
- cilvēks, kurš ir daļēji zaudējis apziņu
- cilvēks, kurš ir pilnībā zaudējis apziņu
- cilvēks, kurš ir piedzimis kā "dārzenis" (nu, ja pieņemam, ka tāds būtu dzīvotspējīgs), t.i., bez apziņas un nekad nebijis ar apziņu
- dažādi spontānā aborta paveidi, sākot ar "apaugļota olšūna neieligzdojās dzemdē"

- dažādi dzīvnieki
- cita dzīvā daba
- lietas (tādas, kas ir bijušas kādam svarīgas)
- lietas vispār (nu, tur akmeņi)
- kultūras objekti
..un paskatīties, kuriem no šiem, tavuprāt, ir dvēsele

nu tb tā, kā es lietoju vārdu "dvēsele", viņa ir saistīta ar kaut kādu sevis apziņu vai vismaz tās potenciālu

(Reply to this) (Parent)

Hmm, vai arī tas vienkārši ir parocīgs ikdienas termins, lai nav katru reizi jāsaka tas garais penteris ``visu to struktūras elementu un dinamisko procesu integrēts kopums, kas nosaka doto saprātu blablabla...`` Līdzīgi kā ir ar brīvo gribu, kas arī ir parocīgs ikdienas koncepts. Tas ir, domāju, ka šos terminus var lietot labi saprotot, ka mums iekšā nedzīvo spoks un ka brīvā griba nav mistiska vai garīga.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nuvot, nākamreiz, kad mēs atkal runāsim par "teroristu spīdzināšanas" problēmu, es varēšu nekautrējoties teikt, ka cilvēks, kas spīdzina teroristu, meibī izglābj citus, bet salauž savu dvēseli (kas ir reāli vienīgais konteksts, kurā es esmu gribējusi šo vārdu lietot)

nu droši vien arī kaut kādu "mīlestība nāk par labu dvēselei arī tad, ja nelaimīga" varētu pateikt

vārdsakot, tas ir tāds go-to vārds tad, kad pilns skaidrojums prasītu eseju, kuru es varbūt neprastu uzrakstīt :)

(Reply to this) (Parent)