Septembris 25., 2015
| 14:03
|
Comments:
tu runā par neeksistējošām lietām nav tādas lietas, kā Cilvēku Kopējā Ētika, ir tikai Katra Indidividuālās Ētikas Un Kultūras Slieksnis, šis princips ir ļoti skaidrs žurnālistikā tiem, kas ir labi žurnālisti, nevis klausās kaut kādu purgu univerā no metriem ētisks vai neētisks, tas ir tikai viss tavās acīs, universālas paradigmas šajā jautājumā nav
es jau arī nerunāju par universāli ētisku, man subjektīvi-ētiski bija defoltais uzstādījums. nu tb ir cilvēki, kas *manā skatījumā* ir labi un ētiski cilvēki, un ir grūti saprast, kā reaģēt, kad viņi izdara kaut ko *manā skatījumā* neētisku
/mēģinu tagad visu pārstatīt, izejot no pieņēmuma, ka eksistē kaut kāda universāla superētika, kura cilvēkam būtu pieejama/apzināma
nu taču arī tavs defolts pēc diviem, trīs vai pieciem gadiem, iespējams, mainīsies, kā rezultātā mainīsies aina uz kartes
kādiem vēl "gadiem", es te parunāju ar cilvēkiem, un man defolts mainās ;)
Vienkārši pamēģini kādreiz sātana advokātu neētiskajam paspēlēt. Sapratīsi, par ko mēs te :)
hm.
vispār jau tas tā kā ietilpst vārda "rakstnieks" definīcijā, es tagad izmisīgi mēģinu nekreņķēties par to, ka tu domā, ka es to nekad neesmu pat mēģinājusi darīt. [ne pārāk sanāk, ja]
Ne gluži. Tas, ko dara rakstnieks nav tas, ko dara jurists. Nu un nerdi/datoriķi ar te juristiem vairāk piesliesies.
Vienalga, vai burtiskajā filmas nozīmē skaties, vai orģinālajā, melno punktiņu meklēšanā šķietamā ētikas paragonā.
bļaķ, es vispār nesaprotu, ko tu gribi man pateikt :D
/iet nošauties klusītēm
Sātana advokāts vai nu atrod neētiskās lietas ētiskajam, vai pamato labās/ētiskās lietas, kas saistītas ar visādi citādi pilnīgi neētisku personāžu, šajā procesā nesaskaroties ar kognitīvo disonansi - pielieto analītiskos domāšanas procesus, nepazaudējot kopainu. Dedukcija.
Rakstnieks izgaismo kādu personāža šķautni citā gaismā/interpretācijā, iespējams no citas ētiskās paradigmas puses - sintētiskie domāšanas procesi, indukcija.
Edz, postā piedāvātie jautājumi un atbildes no šīs vietas izskatās drausmīgi dīvaini. 1 - jā protams, bet kāds tam sakars ar brīvo gribu? Un ja nepiekrīti B, tad uzskati, ka kaut viens melnumiņš, tā viss, cilvēks sapuvis neētisks un neglabjams? 2. - A / B kā 'nedarīt neko vs darīt kaut ko' atkarīgs nevis no ētiskiem apsvērumiem, bet 'vai šajā kontekstā man gar šo ir jebkāda daļa?' . C ir.. Muļķīgi un vienlaicīgi neizbēgami, tik tā nav 'secināšana' - secināšana paģēr otro sistēmu, šis vienkārši ir kaut kas, ko pirmā pieņems saviem turpmākajiem fiksajiem pasaules modeļiem, vienalga, vai Tu sev atzīsies, ka tā notiek, vai nē. Protams, ne 'slikts', bet 'ne tik uzticams, kā līdz šim'. 3 - bet vienmēr taču ir iespējams izpētīt un izprast, kāpēc rīcība ir notikusi. Tam nav saistības ar ētiku. No ētikas viedokļa var vērtēt vai (izprastie) mērķi varētu attaisnot (neētiskos) līdzekļus, un ir dažādas skolas šī vērtēšanai, bet ne tuvu visas no tām kaut apskata 'apstākļu upura' aspektu, drīzāk tas tāds pats dīvains no kaut kurienes ielīdis artefakts, kā brīvā griba pirmajā jautājumā.
bļin, tas ir tā kā agnostiķim pateikt "duraks tu esi, dieva taču nav" :) |
|
|