Sātana advokāts vai nu atrod neētiskās lietas ētiskajam, vai pamato labās/ētiskās lietas, kas saistītas ar visādi citādi pilnīgi neētisku personāžu, šajā procesā nesaskaroties ar kognitīvo disonansi - pielieto analītiskos domāšanas procesus, nepazaudējot kopainu. Dedukcija.

Rakstnieks izgaismo kādu personāža šķautni citā gaismā/interpretācijā, iespējams no citas ētiskās paradigmas puses - sintētiskie domāšanas procesi, indukcija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Edz, postā piedāvātie jautājumi un atbildes no šīs vietas izskatās drausmīgi dīvaini.
1 - jā protams, bet kāds tam sakars ar brīvo gribu? Un ja nepiekrīti B, tad uzskati, ka kaut viens melnumiņš, tā viss, cilvēks sapuvis neētisks un neglabjams?
2. - A / B kā 'nedarīt neko vs darīt kaut ko' atkarīgs nevis no ētiskiem apsvērumiem, bet 'vai šajā kontekstā man gar šo ir jebkāda daļa?' . C ir.. Muļķīgi un vienlaicīgi neizbēgami, tik tā nav 'secināšana' - secināšana paģēr otro sistēmu, šis vienkārši ir kaut kas, ko pirmā pieņems saviem turpmākajiem fiksajiem pasaules modeļiem, vienalga, vai Tu sev atzīsies, ka tā notiek, vai nē. Protams, ne 'slikts', bet 'ne tik uzticams, kā līdz šim'.
3 - bet vienmēr taču ir iespējams izpētīt un izprast, kāpēc rīcība ir notikusi. Tam nav saistības ar ētiku. No ētikas viedokļa var vērtēt vai (izprastie) mērķi varētu attaisnot (neētiskos) līdzekļus, un ir dažādas skolas šī vērtēšanai, bet ne tuvu visas no tām kaut apskata 'apstākļu upura' aspektu, drīzāk tas tāds pats dīvains no kaut kurienes ielīdis artefakts, kā brīvā griba pirmajā jautājumā.

(Reply to this) (Parent)