Mani utilitārista/konsekvenciālista divi centi: 1b, 2b, 3-hmm. Atbilde uz № 3 man satur elementus gan no a), gan b) — jo atbildība par rīcību indivīda izpratnes un plānošanas/prognozēšanas iespēju robežās ir spēkā, bet šīs robežas reizēm diezgan drastiski modificē apstākļi.

(Reply to this) (Thread)

nu un kas ir 1 a, 2 a/b (atkarībā no apstākļiem), 3 a (ibo atbildība par rīcību ir spēkā, grūti prognozējams ir rezultāts)?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tāds skatījums var ietilpt dažādās ētikas teorijās, grūti precizēt (3a zināmā mērā pavelk uz deontoloģisko skatījumu, bet ne ekskluzīvi). No otras puses, arī ar konsekvenciālismu tieša saikne ir tikai 1b. No otras puses, pats uzstādījums ar to, ka vispāri tiek runāts par labiem un ētiskiem cilvēkiem, pats par sevi daudz vairāk pārklājas ar virtuismu vai deontoloģiju, kurpretī konsekvenciālismā ētikas spriedumu subjekts nekad nav indivīds per se, bet gan tikai viņa rīcība (precīzāk, viņa rīcības sekas).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, es vienkārši pieņemu, ka ir dažādi cilvēki
a) viņu rīcības ētiskums ir būtisks faktors, izlemjot, ko darīt (t.i., viņi cenšas rīkoties labi un pareizi), tos es attiecīgi sauktu par "labiem un ētiskiem" cilvēkiem
b) viņu rīcību ētika diktē ļoti minimāli, t.i., arguments "vecīt, šitais nebija ētiski" viņam būtu pajāt - lai arī principā viņi atšķir labu no ļauna (pieņemu, ka slikta instinktu kontrole/pārāk skarbi apstākļi/sapistas smadzenes/whatever)
c) cilvēki, kas vispār nespēj nošķirt labu no ļauna, t.i., viņi var apgūt principus, bet viņiem nav instalēta sirdsapziņa (skērī šit, ja)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, tādā leņķī skatoties, es pat varu zināmā mērā piekrist Tavam dalījumam (interesants un IMO atklāts jautājums paliek c kategorija, kur es, principā, uzskatu, ka "sirdsapziņa" (however defined) īsti nav nedz pietiekams, nedz nepieciešams faktors; tā stipri atvieglo ētisku lēmumu pieņemšanu, jo darbojas 1. sistēmas līmenī, bet tehniski to visu var deleģēt arī tīri 2. sistēmai).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par c) mēs jau kaut kad izplosījāmies šeit: http://honeybee.klab.lv/960267.html

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Yeah, atminos.

(Reply to this) (Parent)

a) - zinošie un izprotošie
b) - zinošie (daļēji)
c) - nezinošie un neizprotošie (ja neskaitam patoloģijas)

jo, kas tad ir ``ētiski``? Tb ja pasaka ``šitas nav ētiski``, tad iedarbojas domu ķēde ``ja es darīšu tā, tad sanāks tādas un tādas sekas, kas savukārt izraisīs... utt``, nu un saprotams, ka šī domu ķēde var iedarboties tikai tad, ja ir datu bāze.

(Reply to this) (Parent)

Nu vispār jau tā ``brīvā griba`` (tas kā indivīds pieņem jebkuru lēmumu) sastādās no kā?

- viņa paša struktūra - tas ir zemāk teiktais par to, kād šis tips pēc dabas ir. To sastāda viss, kas ar šīm smadzenēm ir noticis, viņu vēsture jeb pieredze, uzkrātās zināšanas, dabūtie bojājumi utt.
- current dati no vides/ apkārtnes
- nejaušības

Izskatās, ka jebkuru izvēli nosaka šīs 3 faktoru grupas un mums tas izskatās pēc ``brīvas izvēles`` tikai procesa sarežģītības dēļ. Protams, pasākums nav strikti deterministisks šī paša nejaušības elementa dēļ.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Atstājot sarunu par nejaušībām uz citu tēmu/reizi, varu šim piekrist. "Brīvā griba", as far as we can tell, ir ne vairāk, ne mazāk, kā tas, kā pašām smadzenēm izskatās/sajūtas smadzenēs implementētā lēmumu pieņemšanas mehānika.

(Reply to this) (Parent)