nu, es vienkārši pieņemu, ka ir dažādi cilvēki
a) viņu rīcības ētiskums ir būtisks faktors, izlemjot, ko darīt (t.i., viņi cenšas rīkoties labi un pareizi), tos es attiecīgi sauktu par "labiem un ētiskiem" cilvēkiem
b) viņu rīcību ētika diktē ļoti minimāli, t.i., arguments "vecīt, šitais nebija ētiski" viņam būtu pajāt - lai arī principā viņi atšķir labu no ļauna (pieņemu, ka slikta instinktu kontrole/pārāk skarbi apstākļi/sapistas smadzenes/whatever)
c) cilvēki, kas vispār nespēj nošķirt labu no ļauna, t.i., viņi var apgūt principus, bet viņiem nav instalēta sirdsapziņa (skērī šit, ja)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

OK, tādā leņķī skatoties, es pat varu zināmā mērā piekrist Tavam dalījumam (interesants un IMO atklāts jautājums paliek c kategorija, kur es, principā, uzskatu, ka "sirdsapziņa" (however defined) īsti nav nedz pietiekams, nedz nepieciešams faktors; tā stipri atvieglo ētisku lēmumu pieņemšanu, jo darbojas 1. sistēmas līmenī, bet tehniski to visu var deleģēt arī tīri 2. sistēmai).

(Reply to this) (Parent) (Thread)

par c) mēs jau kaut kad izplosījāmies šeit: http://honeybee.klab.lv/960267.html

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Yeah, atminos.

(Reply to this) (Parent)

a) - zinošie un izprotošie
b) - zinošie (daļēji)
c) - nezinošie un neizprotošie (ja neskaitam patoloģijas)

jo, kas tad ir ``ētiski``? Tb ja pasaka ``šitas nav ētiski``, tad iedarbojas domu ķēde ``ja es darīšu tā, tad sanāks tādas un tādas sekas, kas savukārt izraisīs... utt``, nu un saprotams, ka šī domu ķēde var iedarboties tikai tad, ja ir datu bāze.

(Reply to this) (Parent)