pirmkārt, tāpēc, ka šādi teksti vairo priekšstatu, ka māksla un literatūra tāpat ir kaut kas ļoti subjektīvs un nesaprotams, un noslēpumains, ka to var darīt tikpat nesaprotami un noslēpumaini (=rakstīt sūdu), un ja kāds to nespēj novērtēt, tad pats vainīgs, jo īstenībā jau neviens nevar saprast, kas ir māksla, tas ir tik nenotverami un noslēpumaini. arī pašam autoram, nav jāsaprot, ko viņš dara. šādi teksti vairo aptuvenību jauno autoru (kas vēlāk pārvēršas par vienkārši autoriem) darbos un būtībā haltūrēšanu, attaisnojot to ar radīšanas mistēriju.

otrkārt, kopējais rakstītprasmes līmenis (te es nerunāju tikai par daiļliteratūru) Latvijā ir vienkārši katastrofāls - cilvēki neizprot pavisam elementāras teksta veidošanas likumsakarības. un šeit skaidrā tekstā pateikts - rakstīt iemācīties nav iespējams. bet rakstīt ir ne tikai iespējams, bet tas ir obligāti jādara un obligāti jāmāca cilvēkiem rakstīt. protams, ka nevar cilvēku iemācīt kļūt par rakstnieku, bet tas nenozīmē, ka mācīties rakstīt nevajag. es vispār uzskatu, ka rakstīt jāmācās visiem, pat tiem, kam nav nekāda sakara ar kultūru.

treškārt, Latvijā nav nevienas grāmatas par radošo rakstīšanu (izņemot Gundara "Dramatiku", kas ir sarakstīta vienkārši atbaidošā valodā un ir domāta dramaturgiem un scenāristiem, kas ir tomēr mazliet cita opera). un šī būs pirmā! un droši vien ilgu, ilgu laiku vienīgā. var tikai minēt, kādu iespaidu tas atstās uz kultūru.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es gribētu vēl piebilst, ka ideoloģiski viss šitais bulšits ir šausmīgs postmodernisms, kas, es atvainojos, ir vienkārši morāli novecojis.

(Reply to this) (Parent)