/bet, pieņemu, arī ķīmijā/fizikā netiek izteikts (1) pieņēmums./

Lai gan vispār redukcionisms ir patiess un visu esošo var atvedināt no standartmodelī ietilpstošo elementārdaļiņu īpašībām, praksē tas neko nedod, jo tādai ``pa taisno`` atvedināšanai vajadzētu visuma lieluma skaitļotājus darbināt visuma mūžu ilgi.

Praksē ir kā? Piemēram, dimants. Izanalizējam, saprotam, ka tas ir ogleklis. Palika labāk? Drusciņ, bet ne pietiekami. Vēl vajag atrast tos viltīgos apstākļus, kuros oglekļa atomi kārtojas tieši šādi - tetraedriski, nevis plakanos sešstūros, kā oglē, grafītā. Tātad lai uzradītu dimantu, nepietiek zināt (1) no kā tas sastāv.

Nu un es pieņemu, ka skatīties uz tekstu (kas būtu (1)), nav pietiekami, vajag skatīties uz teksta radītāja smadzenēm, saprast kā veidojas tēli un koncepti domājošās smadzenēs, nu un tu saproti, cik tas ir ``vienkārši`` :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nu, literatūras keisā vajadzētu skatīties arī uz visu lasītāju smadzenēm :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas jā, katrā lasītājā jau ar to stāstu notiek kkas cits, atkarībā no viņa galvas satura, sākot ar ``ņifiga nesapratu`` ja nav priekšzināšanu.

(Reply to this) (Parent)