es nezinu par rakstīšanu, bet tas labi redzams pludmalē, kur cilvēki būvē smilšu pilis. pieaugušie tās būvē tikai dēļ rezultāta, lai iesaistītu bērnus un lai būtu labi vecāki, un tās izskatās tizli. dažkārt viņi būvē tās sava prieka pēc, un tās jau izskatās labāk. bērni tās būvē, lai izbaudītu procesu, nedomājot par salīdzināšos ar citām pilīm un par atzinību, un tās izskatās ģeniāli.

(Reply to this) (Thread)

+1

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es tagad neiedziļināšos, un no rakstīt mācīšanas arī nekā nejēdzu, bet šis mazliet velk uz ļoti beisikāliem mūsdienu bērnkopības ieteikumiem. cilvēkam, kas nav atradis sevi, un droši vien arī tādam, kas ir atradis, labāk orientēties uz procesu un ķert sajūtas, un nevis uz rezultātu (dabūšu pirmo vietu). tālāk pieliktie linki (pie manis sen noglabāti) pārsvarā ir par to, kā citādāk manipulēt ar bērniem, slavējot viņus par šo sajūtu ķeršanu un patstāvīgu iedziļināšanos.


http://nymag.com/news/features/27840/
http://www.alfiekohn.org/parenting/gj.htm
http://www.janetlansbury.com/2010/03/praising-children-risking-failure/

http://forum.brillkids.com/coffee-corner/brilliant-kids-lack-confidence-the-perils-of-praise/

(Reply to this) (Parent)