biju laukos. jocīga un skumja sajūta, ka tur vairs neviens nedzīvo. prātā nāca tik daudz jauku un smieklīgu bērnības atmiņu: kā mēs ar brālēnu un māsīcu tur spēlējām veikalu, kā taisījām štābiņu, šupojāmies pie sijām piekārtā virvē, palikām pa nakti siena šķūnī, kur mūsu segas apkakāja bezdelīgas. varbūt kādreiz, kad būs nauda, varēs laukus atjaunot un atkal sajust tur dzīvību..
un atpakaļceļā izrāvu balderiāņu saknes - dāvana runcim (:
(bet smadzenes gan riktīgi sakratījās, braucot ar riteni pa grumbuļainu lauku ceļu..) :D

vispār jauka diena ^^