droši vien tā arī ir, kā tu saki. bet stulbākais ir tas, ka bailes un trīcēšana taču nepalīdz izvairīties no izgāšanās un pazemojuma, tieši otrādi - tās to sekmē. ja tādos brīžos spētu nomierināties un sakarīgi domāt, tad taču viss būtu kārtībā (un ja arī kaut kas samisētos, varētu par to pajokot un situāciju "nolīdzināt").
bet problēma ir tajā, ka bailes paralizē domāšanu (vismaz man tā ir), un tāpēc es mēģinu izdomāt, kā no tām atbrīvoties. šķiet, ka vecā, "labā" metode - vienkārši darīt to, no kā bail - man nepalīdz. un nav arī liekas naudas, lai staigātu pie psihologiem :D nezinu, nezinu...