Šodiena bija mierīga un jauka. Sēdēju parkā un lasīju grāmatu, bet, kad sāka līt, turpināju lasīt, paslēpusies zem lieliem vītoliem, kuru zari sniedzās līdz pašai zemei. Šādi vītoli vispār jau no bērnības ir mani sapņu koki - tādus es kādreiz gribētu savā piemājas zemē. Nopirku bumbierus no kāda vīrieša, redzēju divus kāzinieku barus (un, lai gan mana atieksme pret kāzām ir visai negatīva, tomēr vienmēr, kad redzu līgavu un līgavaini, nez kāpēc uztveru to kā labu zīmi). Lēnām pastaigājos, vēroju apkārtni un jutu sevī tādu kā mierpilnu svētlaimi. Šeit ir tik skaisti un labi.